Piedāvājam arī jums izlasīt viņas sarunu ar uzstājīgo puisi:
Viņš: Varbūt aizejam kaut kur
Viņš: ?
Viņa: Esmu spiesta atteikties, man ir vīrs…Kaut gan neslēpšu, tu esi patiešām simpātisks.
Viņš: Ak, tad tu esi precējusies. Ha-ha.
Viņa: 😊 Jā…Un pagodināta.Paldies.
Viņš: Tāpat kā es. Bet, ja mēs nevienam neko neteiksim? Vienkārši nedaudz izklaidēsimies.
Viņš: 🙁
Viņa: Kad pagājušajā gadā man atklāja vēzi, man nepietika drosme to izstāstīt saviem puikām (kurus es vienmēr centos pasargāt), ka es varu nomirt, tāpēc manam vīram vajadzēja skatīties viņiem acīs un pateikt, ka es esmu slima. Vēlāk viņš rūpējās par mani daudzo operāciju laikā, tukšoja drenāžas maisiņus, deva man zāles, turēja mani pie rokas, kamēr es mocījos no sāpēm pēc ķīmijterapijas. Tajā brīdī no manas galvas neizgāja viena rindiņa no dziesmas: “Mīlestība sēž pie gultas, kad kāds nomirst”. Un lūk, ko man gribas tev pajautāt…Kurš sēdēs pie tavas gultas, kad tu mirsi? Sakārto pats savu ģimeni un beidz man rakstīt.
Lasi vēl: Vīrieši atklāj, ar ko tieši mīļākās ir labākas par sievām. Šīs aptaujas rezultāti pārsteidz!
Avots: abiem.lv
Tevi noteikti interesēs
- Katru reizi – jauna burciņa no laukiem: neēdam, krājam, bet pateikt “nē” neprotamby Rinalds Bergmanis
- Vīrs bija komandējumā, un vīramāte ieradās ciemos uz mūsu māju Tukumā — taču naktī mani pamodināja dīvaini trokšņi…by Rinalds Bergmanis
- Kāpēc, sasniedzot 60 gadus, es pārstāju rīkot svinības un aicināt ciemos vecos draugusby Sandra Vīgante