Kad cilvēkiem tiek atgādināts par Dievu, viņi ir vairāk gatavi rīkoties riskanti. Protams, ja tas nekaitē viņu morālei.
Iša Arana no tīmekļa vietnes „Fusion” atsaucas uz nesenu žurnālā „Psychological Science” publicētu pētījumu, kurā tika noskaidrots, cik lielā mērā 900 tiešsaistes pētījuma dalībnieki būtu gatavi iesaistīties riskantās aktivitātēs, paturot savos prātos Dievu. Cik riskanti dalībnieki spētu rīkoties, zinot, ka Dievs varētu viņus iespējams pasargāt no nelabvēlīga iznākuma?
Lai dalībniekiem atgādinātu par Dievu, pētnieks iedeva viņiem vārdu puzles, kurās tika iekļautas atsauces uz Dievu vai arī lika viņiem izlasīt nelielu tekstu par Dievu. Pētnieks atklāja, ka tie, kuri sāka domāt par Dievu, biežāk apsvēra domu iesaistīties riskantās aktivitātēs salīdzinājumā ar tiem dalībniekiem, kuros netika iedvestas domas par Dievu.
Vienā eksperimentā dalībnieki varēja izvēlēties saņemt nelielu naudas prēmiju par lūkošanos uz spilgtu krāsu, kas varētu bojāt viņu redzi, vai arī varēja izvēlēties lūkoties uz tumšu krāsu, kas nesagādā nekādu risku. No tiem dalībniekiem, kuri atminējās par Dievu, 95 procenti izvēlējās skatīties uz spilgto krāsu salīdzinājumā ar 84 procentiem no tiem dalībniekiem, kuri nesāka domāt par Dievu.
Rezultāti kļuva vēl skaidrāki citā eksperimentā, kurā dalībniekiem tika lūgts atvērt vienu no trim bezmaksas reklāmām. Viena saturēja netikumisku risku („Iemācies kukuļot”), otra nesagādāja risku morālei („Uzzini sev tuvāko izpletņlēkšanas vietu”), un pēdējā reklāma bija par videospēli, kura nesagādāja nekādu risku. Šīs reklāmas bija sakombinētas dažādos variantos, dažos reklāmu variantos tika pieminēts Dievs, turpretim citos nebija atsauces uz Visvareno.
Starpība bija skaidri manāma. Dalībnieki visbiežāk atvēra reklāmu par izpletņlēkšanu, kad tajā tika pieminēts Dievs, taču retāk tika atvērta kukuļošanas reklāma, kad tajā bija pieminēts Dievs. Dalībnieki atvēra videospēles reklāmu vienādu reižu skaitu, kad tajā tika pieminēts Dievs vai netika.
Daniela Kupora, viena no šī pētījuma veidotājām, par atklājumiem preses ziņojumā sacīja:
„Mēs bijām pārsteigti, atklājot, ka pat tādi vienkārši sarunvalodas izteicieni kā „Dievs zina, kā tev trūkst” ietekmē to, vai cilvēki atvērs reālu tiešsaistes reklāmu, kurā aicina iesaistīties riskantās aktivitātēs.”
Pētnieki vēl ziņoja, ka dalībnieki, kuri sāka domāt par Dievu, visbiežāk Viņu vainoja arī tajā, ka viss nenorit tik gludi riskantā spēlē. Iznākums ir licis pētniekiem vedināt uz domām, ka daži cilvēki uzskata Dievu par viņu apgādātāju ar drošību vai aizsardzību, kas riskantas situācijas padara mazāk biedējošas.
Avots: bigthink.com
