Kamillu izaudzināja vecāmāte, bet viņas mamma apprecējās, dzemdēja bērnus un dzīvoja citā pilsētā. Viņa vispār neinteresējās par meiteni.
Pēc vecmāmiņas nākamais tuvais cilvēks bija kaimiņu tante Ņina. Vecmāmiņa ar viņu draudzējās, bet Kamillai viņa kļuva par otro vecmammu. Viņa bieži pie viņas ciemojās, reizēm pirka visādus gardumus vecmāmiņai Ņinai.
Kamilla nesen apprecējās. Dzīvoja ar vīru savā dzīvoklī. Bet ģimenes dzīvē Vjačeslavs nebija tik galants un kulturāls, kāds bija pirms kāzām.
Vakarā pēc darba Vjačeslavs satika sievu pie veikala. Vajadzēja nopirkt produktus. Kopā iegāja, bet, kad piegāja pie kases, Vjačeslavs atgāja malā un stāvēja nostāk.
Samaksājot par produktiem, Kamilla cerēja iedot viņam iepirkumu maisus. Apgriezusies, viņa viņu nesastapa, viņš bija izgājis no veikala. – Vjačeslav, lūdzu, paņem maisiņus, tie ir smagi. – Pati nes, kāpēc man būtu jānes maisi?
Vispār vīriešiem vajadzētu nest maisiņus. Normāls vīrietis neļautu sievietei nēsāt smagumus.
LASI VĒL: Pēc apšaubāma komplimenta 40 gadu vecumā sapratu, ka pietiek tēlot jaunu dāmīti. Lūk, ko es izdarīju!
-Varbūt vismaz tāpēc, ka tu esi vīrietis, bet es sieviete, bet maisi ir smagi. – Un kas par to, ka es esmu vīrietis, pati neesi nekāda mazā, aiznesīsi. Es neesmu zem tavas tupeles, lai tev maisus nestu.
Vjačeslavs to pateicis, ātri devās uz priekšu, zinot, ka sieva nespēs viņu panākt. Līdz mājai nebija tālu, bet iepirkuma maisi bija smagi.
Viņa nodomāja, ka vīrs joko un drīz atgriezīsies. Bet nē, viņš nejokoja, viņš patiešām aizgāja.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
[…] Vjačeslavs nebija ideāls vīrs, bet tas, kā viņš uzvedās veikalā, bija pēdējais piliens […]