Zamiokulka ir viens no pieticīgākajiem telpaugiem, taču pareiza gaismas izvēle un mērena laistīšana palīdz tam gadiem ilgi saglabāt koši zaļas lapas un spēcīgus dzinumus.
Vakar vakarā pamanīju, ka mana zamiokulka virtuves stūrī ir dzinusi jaunu, gaiši zaļu dzinumu. Šis augs mājās ir jau gadiem, un šķiet, ka tas jūtas labi pat ar minimālu uzmanību. Tomēr ir pāris lietas, ko esmu iemācījies, lai tas nevis vienkārši izdzīvotu, bet tiešām izskatītos krāšņi.
Gaismas loma augšanā
Zamiokulka ir pazīstama kā augs, kas var izturēt gandrīz jebkādus apstākļus. Tā spēj dzīvot pat diezgan tumšos istabas stūros, kur citi telpaugi ātri vien iznīktu. Tomēr esmu ievērojis, ka pilnīgā tumsā tā vienkārši “stāv uz vietas” un neaug.
Lai augs dzītu jaunas lapas, tam ir vajadzīga gaisma, taču ne tieši saules stari. Tieša saule uz palodzes var apdedzināt biezās, spīdīgās lapas, atstājot uz tām neglītus traipus. Vislabāk zamiokulka jūtas gaišā vietā ar izkliedētu gaismu. Ja logs ir vērsts uz ziemeļiem, tas būs ideāls mājoklis šim tropu augam.
Pareiza laistīšana un augsne
Lielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, ir pārāk bieža laistīšana. Zamiokulkas saknes sastāv no bieziem bumbuļiem, kuros augs uzkrāj ūdens rezerves. Tie ir kā mazi ūdens tvertnes, kas ļauj augam iztikt bez mitruma pat vairākas nedēļas.
Es laistu savu augu tikai tad, kad zeme podā ir pilnīgi izžuvusi vismaz piecu centimetru dziļumā. Ja zeme visu laiku ir mitra, bumbuļi sāk pūt un lapas kļūst dzeltenas. Augsnei jābūt ļoti vieglai un caurlaidīgai. Vislabāk noder substrāts, kas paredzēts kaktusiem vai sukulentiem, jo tajā parasti ir pievienotas smiltis vai perlīts.
Temperatūra un telpas vide
Zamiokulkai patīk mērens siltums, un vislabāk tā jūtas parastā istabas temperatūrā no 18 līdz 24 grādiem. Tā nav pārāk kaprīza pret sausu gaisu, kas mūsu dzīvokļos ir izplatīts apkures sezonas laikā. Tomēr augam nepatīk krasas temperatūras svārstības un auksts caurvējš.
Ziemas mēnešos ir vērts pieskatīt, lai podiņš neatrastos tieši virs ļoti karsta radiatora vai pie atvērta loga. Ja augam kļūst par aukstu, tas var sākt nomest lapas. Savukārt pārlieku liels karstums liek ūdenim pārāk ātri iztvaikot no bumbuļiem, un augs sāk izskatīties nedaudz savītis.
Mēslošana pavasara sezonā
Tā kā zamiokulka aug lēni, tai nav nepieciešams daudz papildu barības vielu. Pietiek, ja augu mēslo vienu vai divas reizes gadā – parasti pavasarī un vasarā. Tas ir laiks, kad augs mostas un tam ir vajadzīgs neliels stimuls jauniem dzinumiem.
Es parasti izmantoju šķidro mēslojumu, ko pievienoju ūdenim laistīšanas laikā. Svarīgi ir nepārsniegt norādīto devu, jo pārāk daudz mēslojuma var sabojāt jutīgo sakņu sistēmu. Ziemā augu barot nav jēgas, jo tajā laikā tas atpūšas.
Lapu kopšana un apgriešana
Zamiokulkas galvenā rota ir tās spīdīgās lapas. Uz tām mēdz uzkrāties putekļi, kas ne tikai sabojā izskatu, bet arī traucē augam “elpot”. Es reizi mēnesī rūpīgi noslauku lapas ar mitru drānu. Tas palīdz saglabāt to dabisko spīdumu bez jebkādiem mākslīgiem līdzekļiem.
Apgriešana šim augam nav nepieciešama formas veidošanai. Es noņemu tikai tās lapas, kas ir kļuvušas dzeltenas vai sakaltušas. Svarīgi zināt, ka zamiokulkas sula var kairināt ādu, tāpēc, veicot apgriešanu, labāk uzvilkt cimdus. Pēc darba rokas vienmēr kārtīgi jānomazgā.
Pavairošana un pārstādīšana
Ja augs ir kļuvis pārāk liels savam podam, ir pienācis laiks to pārstādīt vai sadalīt. Zamiokulkai patīk salīdzinoši šauri podi. Ja pods būs pārāk liels, augs tērēs visu enerģiju sakņu audzēšanai un jaunas lapas virszemē neparādīsies gadiem ilgi.
Visvienkāršākais veids, kā iegūt jaunu augu, ir ceru dalīšana pārstādīšanas laikā. Es uzmanīgi atdalu bumbuļus tā, lai katrai daļai būtu vismaz viens kāts un saknes. Tad katru daļu iestādu savā podiņā ar svaigu zemi. Otrs veids ir pavairošana ar lapu spraudeņiem ūdenī, taču tas prasa lielu pacietību, jo jaunas saknes var parādīties tikai pēc vairākiem mēnešiem.
