“Ja vismaz pārējiem pensionāriem, kuri visu mūžu godīgi strādājuši, būtu nodrošināts minimāls iztikas līmenis, piemēram, 1000 eiro mēnesī, situācija būtu saprotamāka. Taču valstī, kur skolotāji un medmāsas rūpīgi skaita katru centu, vienlaikus vienam cilvēkam izmaksāt pensiju 44 000 eiro mēnesī — tas ir pilnīgi nesaprotami, teju kā no ‘Aizspogulijas’.”
Daudziņas izteikumi izraisījuši intensīvas diskusijas par pensiju griestu nepieciešamību. Viņa uzsver, ka pensija ir valsts sociālais pabalsts, nevis neierobežota atlīdzība, un atzīmē, ka daudzās attīstītajās valstīs šādi griesti jau sen ir ieviesti:
“Vācijā maksimālā valsts pensija ir aptuveni 5000 eiro, Luksemburgā — ap 10 000, ASV — ap 3000 eiro. Pārējo cilvēki uzkrāj privātos pensiju fondos. Aicinu tos, kas iebilst pret pensiju griestiem, izpētīt un nosaukt kaut vienu valsti, kur tādu nav. Mēs dzīvojam postpadomju absurda paliekās.”
Viņas aicinājums noslēdzas ar ironisku piezīmi, mudinot skolotājus komentāros dalīties ar informāciju par savu pensiju.
Zviedrijā ir ieviesti gan maksimālās pensijas griesti — aptuveni 2500 eiro mēnesī, gan arī iemaksu griesti, lai novērstu pārmērīgu valsts pensiju pieaugumu un nepieļautu ārkārtīgi lielas izmaksas no valsts budžeta. Tajā pašā laikā arī cilvēkiem, kuri nav strādājuši, Zviedrija nodrošina minimālo pensiju, kas pirms nodokļu nomaksas ir apmēram 1000 eiro.
Tas rada pamatotu jautājumu: kāpēc cilvēkam, kurš visu mūžu ir pelnījis un maksājis lielus nodokļus, nevarētu būt tiesības saņemt attiecīgi lielāku pensiju? Pensiju aprēķini balstās uz reālām sociālajām iemaksām, nevis izdomātiem skaitļiem.
Šāda pieeja teorētiski ir pamatota, īpaši, ja valsts budžets būtu pietiekami stabils, lai nodrošinātu arī cienījamu ienākumu līmeni pārējiem pensionāriem. Taču praksē, kamēr valsts resursi ir ierobežoti un vairumam senioru pensijas ir tuvas iztikas minimumam, rodas jautājums par taisnīgāku un solidārāku līdzekļu sadali.
Daudzi cilvēki atgādina par gadījumiem, kad dažas no tā dēvētajām “zelta pensijām” ir iegūtas, izmantojot likuma nepilnības vai negodīgus mehānismus, īpaši 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā. Tolaik atsevišķi vadītāji un ierēdņi sev formāli piešķīra lielas algas, kas vēlāk kalpoja par pamatu augstām pensijām. Šie gadījumi vēl vairāk pastiprina sabiedrības neizpratni un diskusijas par pensiju sistēmas taisnīgumu.
Mans vīrs vienmēr bija ārkārtīgi skops; sākumā domāju, ka tas ir normāli
