Uzvārās → izslēdzam → uzvārās → izslēdzam.
Tikai tā var panākt skaistu krāsu, saglabāt ogu formu un tekstūru – tās piesūksies ar sīrupu, neizšķīdīs, saglabās nelielu stingrību, bet kļūs par īstu desertu. Un garša – un smarža: patiesi zemeņu! Pēc uzvārīšanas noņemam putiņas, var pavārīt 1–2 minūtes, bet ne ilgāk. Cik piegājienu? Jo vairāk, jo labāk. Trīs ir labi un pareizi.
Bet vienreiz es vārīju ievārījumu trīs dienas – un tas bija labākais ievārījums, ko esmu vārījusi, redzējusi un ēdusi! Ogas bija pilnībā piesūkušās ar sīrupu, bet formu saglabājušas – skaistas un veselīgas. Un krāsa – tumši rubīnsarkana, ievārījums tik biezs, ka karote tajā stāvēja. Un nekādi biezinātāji nav vajadzīgs – ne cietes, ne agara, ne kādu citu.
Tas viss notika rudenī, kad kļuva vēsāks – tā bija vēlā zemeņu šķirne. Un tas meža zemeņu aromāts, tā vasaras smarža – kad lēnām iestājās rudens vēsums – tas bija kaut kas īpašs. Mamma atbrauca un saka: “Ak, pie tevis kā vasarā smaržo!” Un arī viņa teica, ka tik garšīgu un skaistu ievārījumu vēl nebija redzējusi – kā tas rudens ievārījums.
Viltība Nr. 6. Zemenes mīl, kad tām ļauj pagaidīt. Un nemīl steigšanos vārīšanā. Tos pašus trīs vārīšanas piegājienus var izdarīt arī divu stundu, pat stundas laikā, bet garša no tā labāka nekļūs – gluži pretēji.
Zemenes nespēs piesūkties ar sīrupu, un sīrups nekļūs biezs. Turklāt ogas nepaspēs atdzist pirms nākamās vārīšanas – tas nozīmē, ka tās pārkarsīs, zaudēs krāsu, garšu un aromātu.
Tātad – jo ilgāks laika intervāls starp piegājieniem, jo labāk. Ja ārā ļoti karsts un pauze gara, var ievietot ievārījumu ledusskapī ar vāku, lai tas “neizžūtu”. Protams, tādas zemenes nevajag ne pasterizēt, ne sterilizēt. Vienkārši parastā kārtībā aizvākojam karstu ievārījumu sterilizētās burkās. Un neveidojam blīvu dvieli virsū – lai ogas nepārkarsētu.
Sastāvdaļas:
Zemenes – 2 kg (aptuveni);
Cukurs – 1 kg;
Tas arī viss. Lai gan – vajadzīgs arī labs zemeņu noskaņojums.
Tā ir vienkārša recepte, kurai esmu uzticīga jau daudzus gadus. Protams, katram ir savs ievārījuma veids, un katrs slavē tieši savu, bet esmu nolēmusi palikt pie šīs – vienkāršās un pārbaudītās. Tagad vēl tikai jūnijs, bet es jau zinu – rudenī atkal gribēsies izvārīt jaunu porciju, lai septembrī mājās smaržotu pēc zemenēm.
