Pēc eksperta teiktā, šī nedēļa būs neparasti silta. Temperatūra būs par 6-8°C virs normas, sākot no rītdienas un turpinoties līdz svētdienai, tad viss mainīsies.
Tikai svētdien būs redzama pāreja no rudens laikapstākļiem uz to, ko parasti sauc par “ziemas laikapstākļiem”,” atzīmēja Šuvalovs. Sinoptiķis precizēja, ka temperatūra zem nulles gan naktī, gan dienā gaidāma, sākot no 11. līdz 12. novembrim. “Šī ir ziemas “ģenerālmēģinājums”, jo, visticamāk, notiks siltuma atgriešanās. Taču tās laiks joprojām nav skaidrs. Nedēļa pēc šīs neparasti siltās nedēļas atbildīs klimata prognozei novembra vidū,” viņš piebilda.
Saskaņā ar prognozi, galvenais nokrišņu zalve būs šodien, bet pēc tam minimāls daudzums. “Varbūt ceturtdien un sestdien neliels smidzinošs lietus — un tas arī viss, bet tas būs ļoti neliels lietus. Joprojām ir ļoti silts, 8 līdz 10°C, līdz pat sestdienai. Un svētdien temperatūra sāks pazemināties. Bet galvenais, pēkšņais aukstuma vilnis būs nākamnedēļ. Naktī un dienā temperatūra būs no 0 līdz -5°C.
Decembris Eiropas daļā sāksies ar neparasti siltu laiku. Centrālajos reģionos un Austrumeiropā temperatūra svārstīsies starp nulli un zem nulles, izraisot spēcīgus nokrišņus slapjdraņķa veidā. Šie apstākļi rada nopietnu risku komunālajiem pakalpojumiem, kas jau pastiprina savas ārkārtas reaģēšanas komandas.
Austrumeiropā ziema gaidāma diezgan maiga, ar vidējo diennakts temperatūru 2-3°C virs normas. Saskaņā ar meteorologu prognozēm, stabili ziemas laika apstākļi galvaspilsētas reģionā iestāsies tikai novembra pēdējā trešdaļā. Visizaicinošākais laika periods būs februārī, kad iespējams sasalstošs lietus un nokrišņu daudzums var sasniegt divreiz lielāku līmeni nekā parasti. Sanktpēterburgā decembrī temperatūra ap sasalšanas punktu būs ierasta, bieži līs lietus un slapjdraņķa.
Iepriekš tika ziņots, ka novembris lielākajā daļā reģionu nesīs aukstu laiku, ar pelēkām debesīm un lietu, ko bieži nomainīs sniegs. Austrumeiropas centrālajos reģionos gaidāms pirmais sniegs, kas saglabāsies līdz pavasarim.
Tomēr izskan ziņas, ka šī ziema var būt ļoti barga
AMOC ir milzīga okeāna straumju sistēma, kas pārnes siltu ūdeni no tropiem uz ziemeļiem un atpakaļ virza auksto ūdeni dziļāk okeānā un uz dienvidiem. Tieši šī cirkulācija nodrošina to, ka Eiropas un Ziemeļamerikas klimats ir ievērojami maigāks, nekā to varētu sagaidīt šajos platuma grādos.
Pašlaik šī sistēma kļūst vājāka. Straujā Grenlandes ledāju kušana un pieaugošais nokrišņu daudzums ievada Ziemeļatlantijā arvien vairāk saldūdens. Tā kā saldūdens ir vieglāks par sālsūdeni, tas traucē normālu okeāna ūdens slāņu sajaukšanos. Globālā sasilšana šo procesu vēl pastiprina — siltāks ūdens grimst lēnāk, tādējādi vēl vairāk palēninot straumju cirkulāciju.
“Sliktākajā scenārijā mēs varētu sasniegt kritisko robežu, kad straume pilnībā apstājas — tas var notikt mazāk nekā simts gadu laikā,” norāda van Vestens. “Ja šāda sabrukšana notiks, līdz 22. gadsimtam Eiropas temperatūra varētu ievērojami pazemināties. Nākamajās desmitgadēs iespējamas gan nelielas sasilšanas, gan atdzišanas epizodes — tas atkarīgs no tā, cik stipri AMOC palēnināsies un kā attīstīsies klimata pārmaiņas kopumā,” viņš skaidroja intervijā laikrakstam Bild.
Lasi vēl: Kāpēc drošības jostai ir cilpa: par to kam tā ir nepieciešama daļa cilvēku nemaz nezina
Tomēr zinātnieks uzsver — pat ja straume apstātos, tas neapturētu globālo sasilšanu. Vasarās Eiropā joprojām ieplūdīs karstas gaisa masas, izraisot karstuma viļņus, taču ziemas kļūs daudz aukstākas, atgriežoties pie agrāk pieredzētajiem saliem.
