Sākot ar 1. oktobri, ir atļauts transportlīdzekļus aprīkot ar radžotām riepām, taču būtu vērts pārdomāt, vai šis risinājums ir visoptimālākais un ekonomiski izdevīgākais.
Pasaulē pirmās radžotās riepas parādījās 60. gados, kad tās radīja uzņēmums “Michelin”, kas iepriekš izstrādāja arī protektora lamelizācijas tehnoloģiju, kas ļāva uzlabot riepas saķeri ar ceļu.
Šīs riepas nodrošināja lielisku saķeri uz slideniem ceļiem, kas bija īpaši svarīgi ziemas apstākļos, kad sniegs un ledus apgrūtināja drošu braukšanu.
Tomēr jau 1975. gadā dažas Eiropas valstis aizliedza radžotās riepas. Galvenais iemesls bija rievas, ko radzes izveidoja uz asfaltētām ceļa virsmām, tādējādi palielinot akvaplanēšanas risku, kas īpaši aktuāls ir valstīs ar salīdzinoši maigām ziemām.
Radžotās riepas joprojām ir aizliegtas vai ierobežotas šādās valstīs: Melnkalnē, Horvātijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā, Maķedonijā, Bulgārijā, Nīderlandē, Vācijā
(izņemot dažas teritorijas pie Austrijas robežas), Čehijā, Ungārijā, Rumānijā, Polijā un Portugālē, galvenokārt tāpēc, ka tās var bojāt ceļa segumu un palielināt akvaplanēšanas risku.
No 1. oktobra transportlīdzekļiem ir atļauts izmantot riepas ar radzēm. Tomēr tās ieteicams lietot galvenokārt uz apledojušiem lauku ceļiem, jo pilsētas apstākļos to izmantošana var kaitēt ceļa segumam.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina, ka, lai gan likumi paredz šo riepu izmantošanu no 1. oktobra, autovadītājiem būtu rūpīgi jāizvērtē to priekšrocības un trūkumi.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk