Kad Ziemassvētku kaktusi sāk pamazām noziedēt, ir īstais brīdis mainīt laistīšanas paradumus, lai augs varētu pilnvērtīgi atpūsties.
Janvāra vidū daudziem no mums uz palodzes vēl košojas Ziemassvētku kaktusi, bet daži jau sāk pamazām noziedēt. Tieši šis brīdis bieži vien ir izšķirošs, jo mēs pēc inerces turpinām augu liet tikpat naski kā decembrī, neaizdomājoties, ka tā vajadzības ir mainījušās. Esmu pamanījis, ka šis skaistais telpaugs ir diezgan kaprīzs – tam nepatīk ne sausums, ne arī “peldēšanās” ūdenī.
Augs, kas nemīl slīkt
Ziemassvētku kaktuss savā būtībā nav parasts tuksneša iemītnieks. Dabā tas aug uz kokiem vai klintīm, kur mitrums nāk no lietus un miglas, nevis no mirkšanas slapjā zemē. Ja podiņā zeme visu laiku būs slapja, saknes vienkārši sāks pūt. Es parasti pirms laistīšanas pārbaudu augsni ar pirkstu – ja virskārta ir sausa, tikai tad ķeros pie lejkannas.
Ziemā, kad mājās ir ieslēgta apkure, gaiss kļūst sauss un zeme izžūst ātrāk. Ja kaktuss tieši šobrīd zied, tam dzert vajag nedaudz vairāk, lai pietiktu spēka noturēt košos ziedus. Es cenšos augsni turēt vienmērīgi mitru, bet nekādā gadījumā ne slapju. Ja ūdens paliek paliktnī, es to vienmēr noleju nost pēc pusstundas.
Miera periods pēc svētkiem
Kad pēdējie ziedi ir nobirusi un klāt ir februāris vai marts, kaktusam sākas atpūtas laiks. Šis ir brīdis, kad daudzi pieļauj lielāko kļūdu un turpina bagātīgu laistīšanu. Patiesībā tagad augam vajag mieru. Es šajā laikā laistu kaktusu tikai tad, kad zeme podiņā ir izžuvusi jau vairāku centimetru dziļumā.
Reizēm es vienkārši paceļu podiņu rokās. Ja tas šķiet neparasti viegls, tad ir skaidrs, ka augs grib dzert. Šajā miera periodā pietiek ar laistīšanu reizi divās nedēļās. Tas palīdz augam uzkrāt spēkus jaunajai sezonai un neļauj saknēm saslimt laikā, kad saule vēl nav tik silta.
Vasaras mēneši un augšana
Pavasara beigās un vasarā kaktuss sāk dzīt jaunus posmiņus. Tas ir zīme, ka laistīšana atkal jākļūst nedaudz biežāka. Tā kā ārā ir silts un logs varbūt pat stāv vaļā, zeme izžūst ātrāk. Esmu pamanījis, ka vasarā kaktusam ļoti patīk, ja to ik pa laikam apsmidzina ar ūdeni. Tas atgādina tā dabisko vidi mežos.
Tomēr arī vasarā es ievēroju pauzes. Starp laistīšanas reizēm zemes virskārtai ir jāļauj apžūt. Ja vasara ir ļoti karsta, kaktusu var pat iznest ārā, ēnainā vietā, bet tad jāvaktē, lai spēcīgas lietusgāzes to nepārlaista.
Ūdens temperatūra un citi sīkumi
Viens no maniem novērojumiem ir saistīts ar ūdens temperatūru. Nekad nelejiet kaktusam virsū ledainu ūdeni tieši no krāna. Tas augam ir liels šoks, kura dēļ tas var nomest pumpurus vai pat sākt vīst. Es vienmēr paturu ūdeni lejkannā vismaz diennakti, lai tas būtu istabas temperatūrā un nedaudz “nosēstos”.
Tāpat ziedēšanas laikā es cenšos podu negrozīt un nepārvietot. Ziemassvētku kaktuss ir ļoti jūtīgs pret vietas maiņu, kad tas ir pilns ar pumpuriem. Ja to sāk grozīt pret sauli vai pārnest uz citu istabu, pastāv liels risks, ka nākamajā rītā visi pumpuri būs uz grīdas. Tāpēc labāk izvēlēties vienu gaišu vietu, kur nav tiešu saules staru, un tur arī augu atstāt.
Pareiza laistīšana ir kā saruna ar augu – ir jāiemācās saskatīt, kad tas jūtas labi un kad tam kaut kas nepatīk. Ja lapas kļūst blāvas vai mīkstas, tas parasti liecina, ka ar mitrumu kaut kas nav kārtībā – vai nu tā ir par maz, vai tieši otrādi – par daudz un saknes jau sāk ciest.
Mana vienkāršā laistīšanas shēma:
Ziedēšanas laikā (ziema): Pārbaudu ik pēc 3–4 dienām, leju mēreni.
Miera periodā (vēls februāris – marts): Laistu reti, aptuveni reizi divās nedēļās.
Augšanas laikā (vasara): Laistu biežāk, kad zemes virskārta ir sausa.
Sagatavošanās ziedēšanai (rudens): Atkal nedaudz samazinu mitrumu, lai stimulētu pumpuru veidošanos.
