Bijušās NASA planētu aizsardzības virsnieces Ketrīnas Konlijas izteikumi raidījuši rezonansi — viņa apsūdz ASV kosmosa aģentūru par apzinātu risku ignorēšanu, kas attiecas uz cilvēces un Zemes drošību.
Pēc tam, kad viņa savas bažas pauda publiski, viņu atbrīvoja no darba pienākumiem NASA aģentūrā. No 2006. līdz 2017. gadam Konlija pildīja planētu aizsardzības virsnieces pienākumus, uzraugot, lai uz Zemi nenokļūtu ārpuszemes piesārņojums. Tagad viņa apgalvo, ka NASA ignorējusi drošības protokolus, īpaši attiecībā uz “Mars 2020” misiju, kuras mērķis ir atvest no Marsa paraugus uz Zemi.
Šīs misijas ietvaros 2021.gadā uz Marsu tika nogādāts rovers “Perseverance”, kurš tur vāc grunts un iežu paraugus turpmākai izpētei un to atgādāšanai uz mūsu planētu. Šie paraugi, protams, varētu sniegt arī pierādījumus par iespējamu dzīvību uz Marsa – gan attiecībā uz pagātni, gan tagadni.
Tomēr Konlija uzskata, ka pastāv ievērojams risks: ja šie paraugi izrādīsies piesārņoti vai nepietiekoši “droši”, tas var ne tikai traucēt zinātnisko analīzi, bet arī – radīt reālus draudus Zemei un tās iedzīvotājiem.
Lasi vēl: “Kurš gan cits to pateiks skaļi, ja ne es pati?”: latviešu dziedātājai Mārai Upmanei-Holšteinei negaidīti jaunumi
Zinātniece uzskata, ka pat, ja ir tikai 0,1% iespējamība, ka kaut vai viens paraugs ir piesārņots, un tādu kopā ir 40, tātad, pastāv 4% varbūtība, ka kāds no tiem izrādīsies piesārņots.
Konlija arī norāda, ka NASA laboratorijās nebija ievēroti dažādi aizsarglīdzekļi. Viņa arī kritizēja “Jet Propulsion Laboratory” darbiniekus, kuri, pēc viņas uzskatiem, nenodrošināja nepieciešamo sterilitāti pirms rovera palaišanas. Pēc visiem šiem izteikumiem, zinātnieci no darba negaidīti atbrīvoja.
Viņa pauž, ka tas darīts ar nolūku viņu “apklusināt”. Izdevumam “The Sun” viņa skaidro, ka NASA ir izvēlējusies vieglāko ceļu, kam viņa nepiekrīt. Tāpat viņa vērsusies pie uzņēmuma “SpaceX”, izsakot savas bažas, ka ir pret to, ka cilvēkus sūta uz Marsu. Viņa pauž arī šaubos, ka astronauti vispār būs “sveiki un veseli” nosēšanās laikā, norādot, ka nav arī nekas zināms par izstrādātām ilgtermiņa dzīvības uzturēšanas sistēmām.
NASA šobrīd vēl izstrādā Marsa paraugu atgriešanas stratēģiju, tikmēr Ķīna jau virzās uz priekšu ar savu “Tianwen-3” misiju, plānojot paraugus atvest no Marsa līdz 2031.gadam. Zinātniece brīdina – ja netiks iegūts pietiekami daudz informācijas par Marsa materiāliem pirms astronautu nosūtīšanas, risks pastāv milzīgs.
