Pētījumā piedalījās 21 brīvprātīgais, ļaujot izmantot savas smadzenes, kurām tika doti dažādi signāli. Pētījuma vadītājs bija Akira O’Konors, pasniedzējs Sentendrūsas Universitātē, kur arī tika veikts šis pētījums. Viss esot noticis vienkārši, ikvienam pētījuma dalībniekam tikai veikta procedūra, kuras laikā uz viņu smadzenēm tika raidīti signāli, kas ir līdzīgi tie, kurus cilvēks saņem, kad rodas déjà vu sajūta.
Šī pētījuma veikšanu aizraujošāku un interesantāku padarīja tas, ka, cik ir zināms, šī ir pirmā reize, kad tiek veikti šāda veida eksperimenti, ar kuru palīdzību varētu izskaidrot šo lielo mistēriju. Un tas viss noveda pie ievērojamiem rezultātiem.
Zinātnieki apgalvo, ka šajā pētījumā iegūtie rezultāti ir ticami un izskaidro šo mistēriju. Izrādās, ka frontālie smadzeņu reģioni skrien cauri visām esošajām atmiņām, un, ja šajā procesā rodas kļūda, tad tiek sūtīti signāli. Profesors skaidro, ka brīžos, kad mēs saņemam šādus signālus par kļūdu nevis nepareizām atmiņām, rodas šī déjà vu sajūta. Pētījumā iegūtie rezultāti esot saskanējuši ar viņu izvirzīto hipotēzi, ka déjà vu nav nepatiesas atmiņas, bet gan kļūda mūsu “sistēmā”.
Pārsteidzoši esot tas, ka cilvēks kļūstot vecāks déjà vu piedzīvo aizvien retāk, lai gan atmiņu daudzums, kas glabājas mūsu bibliotēkā – prātā, tikai palielinās. Viņš saka, ka déjà vu varētu būt kļūdas novēršana, nevis kļūda, kas radusies smadzenēs. Agrāk bija pieņemts, ka déjà vu ir nepatiesas atmiņas, kas rodas smadzenēs.
Akira O’Konors cilvēkus ar šo pētījumu iepazīstina daudzviet pasaulē, rīkojot konferences, kurās visu sīki un smalki izskaidro, pagājušajā mēnesī šāda konference bija Ungārijā un Budapeštā.
