Zemkopības ministrija (ZM) un Latvijas lauksaimnieku pārstāvji ir panākuši vienošanos par galvenajiem pamatprincipiem, kas regulēs ārkārtas atbalsta izmaksu.
Šogad pieredzēto nelabvēlīgo klimatisko apstākļu (ilgstošas lietavas, salnas) dēļ Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi Latvijas zemniekiem finansiālu atbalstu aptuveni 4,2 miljonu eiro apmērā. Tomēr ir būtiski atzīmēt, ka, lai gan piešķirtā summa ir atspaids, nozares kopējie zaudējumi ir mērāmi ievērojami lielākos apmēros un postījumi skāruši daudz plašāku nozaru loku.
Šis jautājums tika detalizēti apspriests Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē, kur tika nolemts, ka uz EK piešķirto ārkārtas atbalstu varēs pretendēt augļkopji, dārzeņu audzētāji un sēklkopji.
Atbalsta saņēmēji un izmaksu kritēriji
EK piešķirtais ārkārtas atbalsts tiks novirzīts tiem lauksaimniekiem, kuri jau iepriekš bija iesnieguši paziņojumus Lauku atbalsta dienestā (LAD) par šogad lietavās un salnās cietušajām platībām.
Lemjot par konkrētu atbalsta apjomu, tiks vērtēts, vai cietušajām saimniecībām kopējais ieņēmumu samazinājums ir vismaz 20%. Atbalsts paredzēts specifiski augļkopjiem, dārzeņu audzētājiem un sēklkopjiem, un tas ir jāizmaksā līdz nākamā gada 30. aprīlim.
Kooperatīva “Baltijas dārzeņi” vadītājs Jānis Bušs apstiprināja, ka šis atbalsts ir ļoti gaidīts, jo zaudējumi bija jūtami daudzu kultūru audzētājiem. Saimniecības, visticamāk, izmantos šo finansējumu, lai sagatavotos jaunajai sezonai – iegādātos sēklas, minerālmēslus, degvielu un citus nepieciešamos resursus.
Steiga un birokrātiskie izaicinājumi
ZM ir solījusi, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi tiks virzīti saskaņošanai jau decembrī vai janvāra sākumā. Tomēr nepieciešamība veikt visas procedūras, saskaņošanu un apstiprināšanu līdz aprīļa beigām rada zināmu steigu un bažas par to, cik rūpīgi tiks izstrādāti kritēriji.
Jānis Bušs norādīja uz vienu no lielākajiem birokrātiskajiem izaicinājumiem:
“Ir prasība to visu pamatot uz auditētiem gada pārskatiem, un tas būs otrs lielais izaicinājums – paspēt saimniecībām nākamā gada sākumā un līdz februāra beigām iesniegt Lauku atbalsta dienestā auditētus gada pārskatus.”
Turklāt kritēriju vērtēšana tikai saimniecības ietvarā var radīt netaisnīgas situācijas. Dārzeņu audzētāji bieži vien audzē vairākas kultūras, un, ja viena kultūra cieš neveiksmi, bet otra dod labu ražu, kopējie saimniecības ieņēmumi var nebūt samazinājušies vairāk par 20%. Tādējādi daudzi, kuri individuāli ir cietuši lielus zaudējumus, šim atbalstam varētu nekvalificēties.
Citi jautājumi un simboliskais atbalsts
Lai gan 4,2 miljoni eiro ir būtisks atbalsts, šī summa ir salīdzinoši maza, ņemot vērā kopējos zaudējumus. Tas ir iemesls, kāpēc ārkārtas atbalsts paredzēts tikai specifiskajām nozarēm. Neziņa valda par kartupeļu audzētājiem, jo definīcijās Eiropā pārtikas kartupeļi tiek izdalīti atsevišķi no dārzeņiem. Ministrija gan precizēja, ka sēklai audzētie kartupeļi ietilpst atbalsta programmā, bet par pārtikas kartupeļiem skaidrība gaidāma tuvākajās dienās.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Guntis Gūtmanis secināja, ka lielākajai daļai saimniecību šis atbalsts būs simbolisks. Tomēr, ņemot vērā, cik finansiāli sarežģīts bijis šis gads (kopējie zaudējumi lauksaimniecībā lēsti ap 111 miljoniem eiro, ar graudkopjiem vien mērot ap 100 miljoniem eiro zaudējumu), pat neliels atspaids ir ļoti nozīmīgs.
Gūtmanis uzsvēra, ka ZM ir darījusi visu iespējamo, lai atbalsta piešķiršana būtu pēc iespējas taisnīgāka, bet vēlreiz norādīja uz nepieciešamību nozarē stiprināt apdrošināšanas sistēmu, jo valsts ārkārtas atbalsts nekad nespēs pilnībā kompensēt reālos zaudējumus. ZM turpina sarunas ar EK, aicinot rast papildu finansējumu graudkopības nozarei.
Papildus jau minētajam atbalstam ZM ir paredzējusi atsevišķus risinājumus arī tiem lauksaimniekiem, kuri savu darbību nozarē uzsākuši nesen.
