Zviedrijas centrālā banka “Riksbank” nākusi klajā ar aktuālu aicinājumu iedzīvotājiem pārskatīt savus maksāšanas paradumus. Lai gan esam pieraduši pie ērtiem norēķiniem ar telefonu vai pulksteni, eksperti iesaka neaizmirst par skaidru naudu.
Šāds solis nav saistīts ar vēlmi atgriezties pagātnē, bet gan ar valsts drošību un gatavību neparedzētām situācijām. Saspringtā situācija pasaulē un kiberuzbrukumu riski liek domāt par to, kā mēs norēķinātos, ja pēkšņi pazustu elektrība vai interneta savienojums.
Kāpēc digitālie maksājumi var būt riskanti
Mēs visi novērtējam to, cik vienkārši ir pielikt karti pie termināļa vai nosūtīt naudu lietotnē. Tomēr visa šī sistēma balstās uz sarežģītu tehnoloģisko tīklu, kas ir atkarīgs no energoapgādes un datu pārraides. Ja notiek liels tehnisks bojājums vai mērķtiecīgs kiberuzbrukums, šie rīki uz laiku var pārstāt darboties.
Zviedru speciālisti norāda, ka iedzīvotāji ir būtiska valsts aizsardzības daļa. Ja katrā mājsaimniecībā būs alternatīvi maksāšanas līdzekļi, sabiedrība kopumā kļūs daudz izturīgāka pret krīzēm. Tas palīdzētu izvairīties no haosa veikalos vai degvielas uzpildes stacijās brīžos, kad banku termināļi “atsakās” sadarboties.
Skaidras naudas loma ārkārtas situācijās
Viena no galvenajām rekomendācijām ir izveidot nelielu skaidras naudas rezervi, ko glabāt mājās drošā vietā. Arī Latvijas Bankas pārstāvji ir pauduši līdzīgu viedokli, iesakot sagatavot tādu summu, kas ļautu iegādāties pārtiku, medikamentus un degvielu vismaz vienai nedēļai. Šī nauda kalpotu kā drošības spilvens gadījumam, ja bankomāti nebūtu pieejami vai tajos beigtos banknotes.
Svarīgi ir ne tikai tas, ka nauda ir pieejama, bet arī tās nomināli. Ieteicams krāt mazākas banknotes un monētas, jo krīzes brīdī pārdevējiem var būt grūtības izdot atlikumu no lielām naudas zīmēm. Tāpat speciālisti iesaka ik pa laikam veikt pirkumus ar skaidru naudu arī ikdienā. Tas palīdz uzturēt skaidras naudas apriti ekonomikā, nodrošinot, ka veikali un bankas joprojām spēj šādus maksājumus apstrādāt.
Vairākas bankas kartes kā papildu drošība
Papildus skaidrai naudai eksperti vērš uzmanību arī uz bankas karšu dažādību. Nereti gadās, ka traucējumi rodas tikai viena konkrēta karšu tīkla darbībā. Tāpēc prātīgi būtu izmantot vismaz divas dažādas kartes, piemēram, vienu “Visa” un otru “Mastercard”. Ja viena sistēma nedarbojas, pastāv liela iespēja, ka ar otru maksājums izdosies.
Tāpat ir vērts paturēt prātā, ka dažādas bankas izmanto atšķirīgus tehnoloģiskos risinājumus. Ja jums ir konti divās dažādās kredītiestādēs, tas vēl vairāk samazina risku palikt bez līdzekļiem brīdī, kad kādai no tām rodas tehniskas ķibeles. Tas ir vienkāršs veids, kā dažādot savus riskus, neieguldot tajā papildu pūles.
Tehnoloģiju ierobežojumi un fiziskie rīki
Mobilie maksājumi ar viedtālruņiem kļūst arvien populārāki, taču tiem ir savas vājās vietas. Visbiežākais šķērslis ir pavisam ikdienišķs – izlādējusies telefona baterija. Tāpat viedierīces var saplīst vai to programmatūra var piedzīvot kļūdas visnepiemērotākajā brīdī.
Šī iemesla dēļ ieteicams vienmēr nēsāt līdzi arī fizisku bankas karti, nevis paļauties tikai uz digitālo maciņu telefonā. Ne mazāk svarīgi ir atcerēties savu karšu PIN kodus. Ikdienā izmantojot pirkstu nospiedumus vai sejas atpazīšanu telefonā, PIN kodi mēdz aizmirsties. Fiziska karte kopā ar zināmu pieejas kodu ir drošāks risinājums situācijās, kad modernās tehnoloģijas mūs pieviļ.
