13. jūnijs Senlatviešu kalendārā atzīmēta kā Vecā Ūsiņa diena. Tā saukta arī par Otro Ūsiņa dienu, un dažos Latvijas novados to atzīmēja kā īpašo dienu pirms Saulgriežu tuvošanās.
Šajā dienā īpaša nozīme bija zirgiem – dažviet šos dzīvniekus “iesvētīja”, lai varētu pienācīgi sagaidīt Saulgriežus. Šī diena iezīmēja sējas darba beigšanos: darba zirgi atpūtās, un zemnieki pateicās viņiem par darbu.
Dažos novados zirgi tika mazgāti avotos, izlaisti laukos izskrieties – bija svarīgi pateikties tiem par darbu, jo ticēja, ka nepateicība var izraisīt laukos ilgstošo sausumu vai citas likstas.
Bija daži ticējumi par šo dienu, kas noteikti jāizdara, lai būtu veiksme:
1. Zirgiem jāļauj atpūsties, un jāpasakās viņiem par pavasara darbiem;
2. Jāsāk sēt pākšaugus – pupas, zirņus un pupiņas;
3. Laukā jāatstāj gariem cienasts (dārzeņi, olas), lai novērstu sliktu ražu;
4. Jābaro lopus pēc darba, un jāļauj tiem vismaz dienu atpūsties;
5. Laukā nedrīkstēja klaigāt, īpaši pusdienlaikā, lai neaizbiedētu labos “lauku gariņus”.
Lasi vēl: Leģendārā aktrise Mirdza Martinsone pasaka, ko patiesībā domā par sarunāšanos krievu valodā
Ko nedrīkst darīt 13. jūnijā:
1. Jāt uz zirgiem — tika uzskatīts, ka tas var izraisīt dažādas kaites;
2. Strīdēties, kliegt un īpaši trokšņot – šī diena prasīja mieru un pateicību;
3. Ienest mājā netīru ūdeni – bija ticējums, ka tas nes nelaimi vai dažādas kaites;
4. Sākt pārcelšanos uz citu vietu, svinēt kāzas vai uzsākt jaunas lietas – visi šie pasākumi būs lemti neveiksmei.
Žagata “aizņemas” spīdīgas lietas — tas ir mīts; ko īsti čiepj spalvainais garnadzis
Dabas zīmes 13. jūnijā:
Ja no rīta ir migla — gaidāma saulaina diena.
Ja no rīta ir bagātīga rasa — būs skaidrs laiks; ja lietus ir ieildzis — ziema solās būt barga.
Ja uz zāles guļ zirnekļutīkls — tas liecina par drīzu laika maiņu.
Ja laukos dzirdams kukaiņu un sienāžu radīts troksnis – būs siltas un skaidras naktis.
Ja 13. jūnijā līst lietus – būs lietaina ziema.
