14. jūnijs seno latviešu kalendārā saistīts ar Viestura dienu. Šai dienai tika piedēvēta īpaša nozīme un skaistas tradīcijas.
Viestura diena ir saistīta ar valdnieku, kārtības un zemes sargu. Vārds “Viesturs” nozīmē “aizstāvis”. Senlatviešu Viesturs bija arī vēsturisks valdnieks – Tērvetes zemgaļu valdnieks Viestards, kurš dzīvoja ap 12. gadsimtu. Viņu uzskatīja par simbolisku tautas vadoni un latviešu tautas sargātāju.
Šī diena arī ir īsi pirms vasaras Saulgriežiem, tamdēļ dažos Latvijas reģionos tai bija gadu kārtas pārdomu raksturs, un gatavošanās lielajām Jāņu svinībām. Viestura diena bija kā priekšvēstnesis Jāņu svētkiem, kad visa daba bija pilnbriedā un cilvēki gatavojās lielajam gaismas kulminācijas brīdim – gada visīsākajai naktij.
Bija vairākas tradīcijas, kas šajā dienā jāievēro – tās balstītas uz senlatviešu folkloru un mitoloģiju, jo to laiku kalendārā katra diena tika saistīta ar īpašu enerģiju.
Kas jādara Viestura dienā:
Jāsakārto saimniecība un pagalms – šī diena bija īpaši piemērota tam, lai ieviestu kārtību gan mājās, gan tās apkārtnē, gan šķūnī. Ticēja, ka tīrība un kārtība piesaista mājai un ģimenei labvēlīgus garus.
Jārūpējas par savas sētas drošību – piemērots laiks simboliskai vai reālai sētas, žoga, vārtu salabošanai un sakārtošanai. Senlatvieši uz pagalma sētas arī zīmēja dažādas spēka zīmes pret tumšiem spēkiem.
Lūgt drošību mājas gariņiem – piemērots laiks klusai pateicībai mājas gariņiem, piemēram, pie ozola vai mājas pavarda.
Lasi vēl: 13 seni latviešu vārdi, kas nozīmē “laimīgs”: visu dzīvi šos bērnus pavada Sargeņģelis
Veikt simboliskus aizsardzības rituālus – zīmēt latviešu Spēka vai Uguns zīmes pie durvīm, pie ieejas, izlikt pīlādžu un kadiķu zariņus pie ieejas – lai iekšā netiek tumšie spēki un sliktās domas.
Ko nedrīkst darīt Viestura dienā:
Strīdēties un citam vēlēt ko sliktu – domstarpības šajā dienā pievelk tumšos spēkus un tas “atspēlējas” pret pašiem.
Aizdot mantas vai naudu – senlatvieši ticēja, ka tādējādi kaut kas no mājas, no ģimenes tiek “atdots” prom.
Trokšņot vakara stundās – ticēja, ka gari pēc saulrieta dodas atpūtā, tāpēc troksnis var tos aizbiedēt prom no mājas.
Pārkāpt noteikto lietu kārtību – gan mājās, gan sabiedrībā bija jāievēro ierastā kārtība, pretējā gadījumā tas varēja atgriezties kā neveiksmes.
