Bērni ir tik skaisti. Prieks skatīties!
Tatjana satika savu nākamo vīru atvaļinājuma laikā Ēģiptē. 15 gadus vecā meitene pirmo reizi devās ārpus savas dzimtās Kijevas, lai savām acīm ieraudzītu slavenās piramīdas, bezgalīgo tuksnesi un beduīnus. Arābu pasaulē beduīni ir tuksneša iemītnieki, kas vada nomadu dzīvesveidu.
Atvaļinājumā Tatjana iepazinās ar nomadu vārdā Abu.
Jaunais beduīns uzreiz pamanīja glīto ārzemju sievieti. Abu un Tatjana pastaigājās gar krastu un pat apmainījās ar kontaktiem. Nākamajā dienā skaistule kopā ar māti atgriezās Kijevā.
Lasi arī: Kāda ģimene Latgalē negaidīti tikusi pie 150 tūkstošiem eiro; “Nauda kā no debesīm sūtīta”
Abu un Tatjana sarakstījās divus gadus. Tatjana iemācījās arābu valodu un pat iestājās institūtā, lai studētu arābu filoloģiju. Meitenes nākamā vizīte Ēģiptē beidzās ar kāzām. Tatjana un Abu apmetās mājā, kas atrodas nomalē, kur sākās tuksnesis.
Tatjana atzīst, ka viņai vispār nepatika dzīvot šajā mājā: gar sienām skrēja ķirzakas, nemitīgi lidoja odi. Pēc sievietes teiktā, retas lietavas viņu māju applūdināja no iekšpuses, bet sausā laikā māju klāja smiltis. Tomēr Tatjana nesūdzējās, uzskatot, ka neērtības ir īslaicīga parādība.
Lasi arī: “Es skatos uz cilvēkiem un tievēju!”: ārsta dvēseles sauciens
Tatjana un Abu ir laimīgi precējušies 15 gadus. Tatjana izredzētajam dāvājusi četrus dēlus. Pāris bieži apmeklē Kijevu.
Šķir otru lapu, lai apskatītu viņas bērnu FOTO
Tevi noteikti interesēs
- Pastāstīšu kā kaimiņiene Gunta vasarā čiepa no mūsu dārza un tas viss beidzās
- Aleksejs ne tikai spēja izvilkt Sarmīti no visām problēmām, bet arī uzdāvināja viņai milzīgu likteņa dāvanu (15.daļa FINĀLS)
- “Ja mani notur likumsargi es parasti pirmais kāpju ārā, kaut zinu, ka par to var sodīt”: kāpēc tikai gudri autovadītāji tā dara
- Zane no Rīgas lielveikala atklāja kā veikali māna klientus: “Parasti cilvēki pamana par vēlu vai vispār nepamana”
- Nepietiek ar to, ka dēls vedeklu izvēlējās man ne pa prātam, tagad viņa vēl mazmeitai tādu vārdu grib ielikt
- Znots nopirka Dacia, bet es — Škodu, pēc 80 000 km mēs abi sapratām, kurš no mums bija pieļāvis kļūdu










