24. janvāris – senlatviešiem nozīmīga diena, kad ar tradīcijām stiprināja ģimenes saticību un labklājību

Foto – Pixabay

24. janvāris allaž bijusi zīmīga diena senlatviešiem. Tā tradicionāli tika saistīta ar dažādām tradīcijām, kas saistītas ar pavasara gaidīšanu, ģimenes siltumu un labklājību.

Lai gan mūsdienās šīs tradīcijas nav tik populāras, mūsu senči šajā dienā ievēroja vairākus īpašus rituālus, kas bieži vien bija saistīti ar dabu, mājām un ikdienas darbiem.

Laika un dzīvnieku vērošana

Latviešu ticējumos šajā dienā īpaša uzmanība tika pievērsta laika apstākļiem, jo tie bija nozīmīgi tuvākas nākotnes prognozēm. Ticēja, ka ja 24. janvārī ir skaidrs laiks, tas nozīmēja, ka gaidāms agrs pavasaris, bet, ja sniga vai bija migla, tas varēja liecināt par vēlāku pavasara iestāšanos.

Daži ticējumi ir saistīti arī ar dzīvnieku uzvedību, piemēram, ja šajā dienā varēja dzirdēt, ka meža dzīvnieki mežā uzvedas aktīvi, daudz pārvietojas un kustas, tas var liecināt par to, ka pavisam drīz iestāsies pavasaris.

Dziedināšanas augu gatavošana

Foto – Pixabay

Šis datums bija saistīts ar dziedinošo augu sagatavošanu. Tika uzskatīts, ka šajā dienā ir ļoti piemērots laiks, lai gatavotu, piemēram, saiņotu auduma maisiņos vai burciņās, vasarā ievāktos ārstniecības augus, kas ir izžuvuši un nu arī gatavi lietošanai.

Cilvēki ticēja, ka ja tas tiek izdarīts tieši šajā dienā, šiem augiem būs maģisks dziedināšanas spēks.

Lasi vēl: Dažus kokus nekādā gadījuma nevajadzētu stādīt blakus mājai: konkrēti iemesli un tautas ticējumi

Gaismas un siltuma simbolika

Tā kā 24. janvāris ir ziemas vidus, un dienas ir vēl aizvien īsas, latvieši bieži izmantoja to kā simbolisku brīdi, lai pievērstos gaismai un siltumam. Sveču dedzināšana un uguns iekuršana mājās bija veids, kā piesaistīts sauli, gaismu un siltumu.

Ugunij, kas šajā dienā tika iekurta mājās, bija arī aizsargājoša nozīme – tā simbolizēja dzīvesprieku, siltumu un spēju pārvarēt atsalumu attiecībās.

Ģimenē ir spēks

Šajā dienā mūsu senči arī pievērsa lielu uzmanību tam, lai ģimene kopīgi gatavotu maltīti un kopīgi sēstos pie galda, jo ticējums liecināja, ka šādā veidā var nostiprināt ģimenes saites un piesaistīt labklājību, un laimi.

Leave a Comment