24. jūnijs jeb Jāņu diena latviešu tautas tradīcijās ir ļoti, sena un rituāliem bagāta diena. Senlatvieši tai piešķīra spēcīgu simbolisku un arī praktisku nozīmi.
Līdz ar to, bija daudzi ticējumi par to, no kā šajā dienā vajadzētu izvairīties, lai nepiesaistītu neveiksmes un neaizbiedētu laimi no ģimenes un mājas.
Ko nedrīkstēja darīt Jāņu dienā:
Nedrīkstēja strādāt smagus darbus mājās – tīrīt, uzkopt, mazgāt grīdu, slaucīt, vērpt, šūt, adīt (viss, kas saistīts ar adatām). Ticējums vēstīja – ja kaut ko no šī visa dara, tad nākošajā gadā nelaimes nāk viena pēc otras.
Bija liegti pļaušanas darbi, jo ticēja, ka zeme šajā dienā “atpūšas” un to nekādā gadījumā nedrīkst traucēt.
Nedrīkstēja arī mazgāt apģērbu un veļu, jo uzskatīja to par sliktu zīmi – tādā veidā varēja “izmazgāt laimi” ārā no mājas.
Nedrīkstēja iet peldēties, jo ticēja, ka ūdens šajā dienā ir īpaši “viltīgs”, bija arī paruna, ka dzelmē var aizraut Jāņa māte.
Nedrīkstēja strīdēties, jo tas solīja nelaimi visam atlikušajam gadam. Jāņu rītā it īpaši bija jābūt ļoti saticīgiem – paruna vēstī: kā sagaidīsi Jāņu rītu, tāds būs viss gads.
Nedrīkstēja ēst vistas gaļu (mūsdienās pavisam piemirsts!), jo tika uzskatīts, ka šādā veidā var “apēst sauli” un laimi ģimenē.
Nedrīkstēja iet gulēt pirms nav sagaidīt saullēkts (no 23. uz 24. jūniju) – šis ticējums gan ir plaši zināms un pazīstams arī mūsdienās. Teiciens vēstī – kurš Jāņu naktī guļ, tas visu gadu būs neveiksmīgs.
Kas jādara, lai piesaistītu laimi un bagātību:
Jāmazgājas Jāņu dienas rīta rasā, jo tas piesaistīja veiksmi un auglību. Šajā dienā rīta rasa tika uzskatīta par svētu – tā attīra, dziedē, padara skaistāku un dod spēku visam gadam.
Valkāt vainagu. Sievietēm – ziedu vainags, vīriešiem – ozollapu vainags. Ticēja, ka vainagi aizsargā pret visu slikto, valkātājam dod spēku un dzīvības enerģiju.
Lēkt pāri ugunskuram. Bija ticējums, ka pārim jālec kopā, jo tas stiprina attiecības, dāvā saticību. Bet, ja lēca pāri vienatnē, tad tas pasargāja no nelaimēm.
Jāmeklē papardes zieds – simboliski tas nozīmē meklēt mīlestību, noslēpumu, laimes avotu. Ticējums skan: kurš papardes ziedu atrod, tam piepildās viskvēlākie sapņi.
Jātaisa ziedu pušķis no 9 dažādiem augiem un jāglabā mājās izžāvētā veidā visu gadu. Ticēja, ka šāds Jāņu dienas pušķis māju sargā no nelabiem spēkiem un dod mājās un ģimenē svētību.
Ēst un priecāties. Uz Jāņu svinību galda bija jābūt sieram, maizei, alum – visi šie simbolizēja pārticību un saules enerģiju. Bet prieks un dziedāšana aizbiedēja sliktos garus un piesaistīja laimi.
Lasi vēl: Komponists Maestro Raimonds Pauls atklāj iemeslu, kāpēc nesvin Līgo svētkus (+VIDEO)
Maģiskais Jāņu naktī:
Ticēja, ka Jāņu naktī jāskatās ūdenī – ja redz tajā skaidru Mēness atspulgu, gads gaidāms veiksmīgs.
Ja ugunskurā dūmi ceļas taisni uz augšu – visas vēlēšanās piepildīsies.
Ja lecot pāri ugunskuram, dzirksteles aizlido augstu gaisā – viss sliktais ir palicis aiz muguras.
Dabas zīmes Jāņu dienā:
Ja Jāņu dienā līst lietus, tad raža gaidāma laba, bet nākošā ziema gaidāma sniegota un Ziemassvētkos būs kārtīgs putenis.
Ja saule Jāņu rītā lec spoža un dzidra, gaidāma laba vasara.
Ja naktī līst, bet no rīta lec spoža saule – būs labs gads ar kāpumiem un kritumiem, tomēr kopumā veiksmīgs.
Ja Jāņu rītā ir laba rasa – gaidāms labs gads, īpaši zemniekiem. Būs laba dārzeņu, labības raža.
Ja Jāņos var dzirdēt kūkojam dzeguzi, gaidāma silta un gara vasara.
Ja Jāņu dienā ir daudz kukaiņu – vaboles, sienāži, gaidāmas sausas un siltas nedēļas uzreiz pēc Jāņiem.
Ja Jāņos pļavās ir daudz ziedu, šajā gadā būs daudz kāzas un dzims bērniņi.
Ja ozoliem ir daudz zīles, būs bagātīga rudens raža un ļoti silts un garš rudens.
