50-gadīgais draugs devās uz diviem randiņiem – ar vienaudzi un ar 30 gadus vecu sievieti. Pastāstīja man, kāda ir atšķirība

Randiņš ar 50-gadnieci

Marta izskatījās lieliski: viņas āda bija starojoša, mati ieveidoti, smalka dārgu smaržu smarža, stilīgs tērps. Viņa smaidīja un izskatījās laimīga. Pauls pat nodomāja, ja nu tas ir liktenis?

Taču, kad abi sāka sarunāties, sieviete uzreiz sāka izpausties kā priekšniece. Ziniet, tā bija izcilnieka uzvedība pret atpalicēju, viņas runasveidu raksturoja mans draugs. Marta sāka runāt par veselību, sakot, ka mūsu vecumā ir jāuztur sevi labā formā. Veselīgs dzīvesveids, fiziskās aktivitātes. Un tad sāka skanēt vārds “vajag”.

“Tev jādzer sulas, jāzaudē svars, jākopj zobi, es tev iedošu labas klīnikas adresi,” minēja vīrietis, citējot dāmas teikto.

Radās iespaids, ka viņa ir stūrmane, bet viņš – kaut kāds bezpalīdzīgs organisms, kuram savos 50 gados nepieciešama tikai aprūpe un gādība. Iespējams, 70 gadu vecumā tas būtu ļoti apsveicami, bet pagaidām vīrietis vēl jūtas pilnā spēku pilnbriedā.

Pauls jautāja par sievietes aizraušanos. Viņa atmeta ar roku, sakot: kādi gan var būt hobiji mūsu vecumā? Vasarnīca, franču mūzika, bērni un mazbērni.

Randiņš ar 30-gadnieci

20 gadu vecuma starpība nav joks. Bet – tā kā Madara piekrita doties uz satikšanos, vai tas nozīmēja, ka viņa redz šo vīrieti sev blakus?

Sākumā Pauls kautrējās no sava vecuma, bet pēc pusstundas viņš saprata, ka šai sievietei ir prieks būt kopā ar viņu.

“Tikai nemīlies. Viņai ir tādi vīrieši kā tu, iespējams ir daudz,” Pauls pie sevis nodomāja.

Bet bija lieliski, ka šī dāma nedeva padomus un mājienus par savu vecumu. Pauls daudz runāja, bet viņa uzmanīgi klausījās un smaidīja.

Kafejnīcā sieviete viedtālrunī viņam parādīja fotogrāfijas no savas atpūtas brīžiem. Un viņš šajos kadros pamanīja viņai rokā laulības gredzenu.

“Tātad tu esi precējusies?” Pauls jautāja, jo bija neliela iespēja, ka līdz viņu satikšanās brīdim viņai bija izdevies šķirties.

“Jā, precējusies. Piedod, ka nepateicu uzreiz. Man ir arī bērni,” teica Madara.

“Kāpēc tad tu dodies uz randiņiem?” neizpratnē bija Pauls.

“Mēs ar vīru esam kopā 12 gadus, bet es viņam esam kā interjera priekšmets. Bet tu visas šīs divas stundas skatījies uz mani kā sievieti. Esmu noilgojusies pēc šīs sajūtas,” atklāja Madara.

Post Scriptum

Protams, no šiem randiņiem nevar izdarīt nekādus vispārējus secinājumus. Divas romantiskas tikšanās reizes nevar sniegt mums statistikas datus, bet drauga stāstītais lika aizdomāties.

Ja 50-gadīgā sieviete nebūtu “ieslēgusi priekšnieces toni”, viņiem viss būtu izdevies. Vai arī – ja otrā kandidāte nebūtu precējusies … Bet tas viss ir no fantāziju kategorijas.

Dzīve mums nekad nedod tieši to, ko mēs vēlamies.

Un dažkārt vienatne nebūt nav tas sliktākais variants.

Bet kādas pārdomas tevī izraisīja šis stāsts? Ko tu vispār domā par iepazīšanos internetā? Mīļi lūgts dalīties savā viedoklī vai pieredzē raksta komentāros!

 

 

 

COMMENTS

Leave a Comment