7 pazīmes, ka tu esi sava prāta vergs

1. Mēs daudz uztraucamies

Mēs uztraucamies gandrīz par visu iespējamo. Mēs domājam, salīdzinām, iztēlojamies pat vissliktākos iespējamos scenārijus. Mēs biežāk pat domājam par tiem sliktākajiem dzīves scenārijiem, tā vietā, lai domātu par labākajiem.

2. Mēs plānojam vairāk par to, ko reāli fizisku mēs spētu paveikt

Mūsu dzīves riņķo ap plānošanu un uzmanības pievēršanu detaļām. Mēs vēlamies visu salabot vēl pirms kaut kas vispār ir noticis. Mēs plānojam pat vissliktāko. Un dienas beigās mēdzam justies vīlušies, ka mūsu plāni nav piepildījušies, kaut tie pat nebija sākušies. Bet nekas jau arī nevar notikt, ja tas viss paliek tikai plāna stadijā.

3. Mēs reizēm tiekam uzskatīti par nedrošiem

Tā kā mēs gandrīz vienmēr domājam, uztraucamies un plānojam, cilvēki mēdz domāt, ka esam nestabili, nedroši. Un tas tā nebūtu, ja mēs vienkārši rīkotos, tā vietā, lai nepārtraukti domātu un pārdomātu. Bet mēs tomēr vairāk domājam, nevis darām.

4. Mēs esam sava prāta upuri

Un dienas beigās gluži vienkārši, mēs atkal esam sava prāta upuri. Mūsu prāti sāk iet caur skumjām, filozofiskām, teorētiskām un reizēm pat biedējošām domām: jo tādi gluži vienkārši ir mūsu prāti.

5. Mums ir grūti saglabāt attiecības

Un tā ir lielākā problēma. Mēs spējam padarīt savu mīļoto un iemīļoto dzīves sarežģītas. Ar mums ir grūti būt attiecībās, jo mēs vienmēr pārāk daudz analizējam visu iespējamo. Jā, mēs varam mīlēt, bet tas prasa atbrīvošanos un ļaušanos jūtām. Bet mēs tik daudz domājam, klausoties savā prātā, ka paliek maza iespēja ieklausīties sirdī un vienkārši tai ļauties.

6. Mēs nespējam aizmirst

Mēs turamies pie ikviena piedzīvotā dzīves mirkļa un tām sajūtām. Mēs vienkārši nespējam palaist pagātni vaļā. Un tādējādi mēs arī pārāk daudz pārdzīvojam un nedzīvojam tagadnē.

7. Mēs visu laiku izjautājam sevi

Ja kaut kas norit labi vai slikti, mēs visu laiku jautājam sev: kāpēc? Piemēram, pat ja kāds pārstāj būt mūsu draugs sociālajos portālos, mēs sākam domāt: kāpēc? Ko es izdarīju nepareizi? Mēs pārlieku daudz šaubāmies un liekam sev justies vainīgi.

Avots:

1logo2

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment