Foto avots: ekrānšāviņš
Kādu dienu aizgāju pie dermatologa un, kā parasti, ilgi gaidīju savu rindu gaitenī. Tieši tur es iepazinos ar sievieti, kura mainīja manu skatījumu uz dzīvi.
Viņa uzreiz piesaistīja manu uzmanību ar savu stilīgo un kopto izskatu. Izskatījās, ka viņai ir kādi 65 gadi, bet, kad sākām sarunāties, izrādījās, ka viņai jau ir pāri 70. Es nespēju tam noticēt!
Sieviete stāstīja, ka bijusi precējusies divas reizes, bet vecumdienās palikusi viena. Pirmā laulība beidzās ar šķiršanos. Jau pašā sākumā viņa godīgi pateica vīram, ka nevēlas bērnus.
Foto avots: pexels.com
Viņš to pieņēma, bet pēc tam, kad viņai palika 30 gadi, viņš aktualizēja šo tēmu, cerot, ka laika gaitā viņas mātes instinkts pamodīsies. Tas nenotika, un pēc kārtējās sarunas viņi nolēma šķirties.
Otro reizi viņa apprecējās ar vīrieti, kuram jau bija meita no pirmās laulības. Šī savienība bija laimīga, jo tā nekad neskāra bērnu tēmu.
Vīrietim jau bija meita, un otrās sievas nevēlēšanās dzemdēt bērnus viņu netraucēja. Tomēr viņu kopdzīve bija īslaicīga, jo vīrietis aizgāja aizsaulē.
Kopš tā laika kundze savā lielajā mājā dzīvo viena un apgalvo, ka vientulība viņu nemaz netraucē. Daudzi domā, ka bērni viņiem palīdzēs vecumdienās un būs līdzās, bet viņai nav šādas pārliecības.
Foto avots: pexels.com
Viņasprāt, visi bērni agrāk vai vēlāk izaug un paši veido savu dzīvi. Tāpēc viņa nekad nav vēlējusies atvases un arī tagad savu lēmumu nenožēlo. Viņa dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un saņem visu, ko vēlas.
“Bet glāzi ūdens man vienmēr iedos cilvēks, kuram es par to samaksāšu,” viņa teica.
Vai piekrīti šādam dzīves skatījumam? Pastāsti komentāros! Ja tev šis raksts šķita interesants, atzīmē to ar “patīk” un dalies sociālajos tīklos!