Japānā daudzi restorāni neļauj klientiem ņemt pārpalikumus mājās. Tajā pašā laikā japāņiem nepatīk izšķērdība un ar visu savu spēku cenšas pēc iespējas saprātīgāk izmantot jebkuru resursu
Daži restorāni ASV iepako pārpalikumus greznos maisiņos, bet Japānas restorānus tas neinteresē. Japāņu kultūrā mochi-kaeri (nešana mājās) pārpalikumi tiek nicināti. Tas nav dziļi iesakņojies tradīcijās, un to biežāk dara ekscentriķi un oriģināli. Tikai veikali piedāvā – vai pat atļauj (!!!) – restorānu klientiem pārpalikumus nest mājās.
Kāpēc? Daudzi restorāni ir nobažījušies par veselības problēmām, kas var rasties ēdot vecu pārtiku. Restorāni, kas Japānā nepareizi rīkojas ar pārtiku, bieži tiek pakļauti kritikai. Un tas var ietekmēt viņu peļņu vai pat tos pilnībā slēgt.
Tajā pašā laikā valdība cīnās par pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu. Piemēram, atcerieties “suši vētru”, kad pusaudži laizīja irbulīšus vai mērču bļodas suši restorānos tieši kameras priekšā, kas simtiem klientu atturēja no tuvināšanās publiskai vietai. Visi vienkārši baidās, ka, ja japāņi nākamajā rītā ēdīs nepareizi uzglabātu pārtiku, viņiem paliks slikti un uzrakstīs sūdzību internetā. Tāpēc vai nu ēdiet šeit mūsu priekšā, vai arī dodieties prom.
Otrs iemesls ir porciju kontrole. ASV ir ļoti attīstīta “atlieku nešanas mājās” kultūra, jo ierasts pasniegt milzīgas porcijas (un tas ir gan patīkami, gan dīvaini reizē). Es nevaru tos apēst vienā sēdē.
Zemāk attēlā ir liela ēdiena porcija, pilnīgi pietiekami, lai ēst vakariņās. Turpretim japāņu restorānos porciju izmēri mēdz būt pieticīgāki. Bet tajā pašā laikā vienkārši restorāni ir ļoti lēti, jo restorāns pastāvīgi balansē ar cenu/izmēru/sastāvu.
Īpaši saniknojošs ir kultūras (un pat spējas) trūkums paņemt līdzi japāņu ēdiena paliekas. Ķīniešu restorāni ir ļoti gatavi dot jums pārpalikumus līdzņemšanai un var pat iekļaut kaut ko jauku kā dāvanu, lai jūs varētu atgriezties. Un, kad ķīnieši ierodas Japānā, viņi piedzīvo īstu kultūršoku.
Šis ir iepakojums no lielveikala ar gatavu pārtiku. Kāpēc tur var ņemt konteinerā, bet ne restorānā?!
Ķīnieši var pāraudzināt jebkuru
Lielākais skandāls internetā ar “pārtikas atņemšanu”, par ko samaksājāt, bija 2018. gadā. Un kopš tā laika gausie Japānas tīkli ir sākuši vismaz kaut ko mainīt savā politikā. Un īpaši restorāni ar ārzemju pārtiku un ķīniešu kafejnīcu tīkli, jo tos visbiežāk apmeklē ārzemnieki. Valdība saka, ka Japānā ir pārāk daudz plastmasas atkritumu. Vienreizējās lietošanas šķīvji, karotes un konteineri, kas nepieciešami līdzi ņemamām porcijām, būs jāeksportē, jo nav iespēju pārstrādāt. Vai arī sadedzināt, kā rezultātā atmosfērā izdalās oglekļa dioksīds.
Japāņu “take away” zīme nofotografēta… ĶĪNIEŠU RESTORĀNĀ
Lasi vēl: Kā pagatavot iecienīto soļjanku, lai tā izdotos tieši tāda kā to gatavo kafejnīcās
Japāna ir veikusi pasākumus plastmasas ražošanas ierobežošanai, piemēram, pieņēmusi valsts likumu, kas nosaka, ka mazumtirgotājiem ir jāiekasē maksa par plastmasas maisiņiem. Starp citu, nesen kāds brits uzņēmumā Seven-Eleven izraisīja veselu skandālu ar japāņu kasieri, kurš lūdza viņam atsevišķi samaksāt par somu. Un nokļuva policijas iecirknī.
Restorāni nevēlas stresu, kas rodas, piemaksājot par konteineriem un izvēloties tos neatdot. Kaut gan kafejnīcā, piemēram, var paņemt līdzi kūkas. Atkal kūkas var ņemt līdzi, bet ceptu mencu ne. Kur ir loģika?
Es pats par šo problēmu ilgu laiku nezināju, jo Japānā, no vienas puses, tas, protams, ir garšīgi, bet, no otras puses, eiropietim porcijas ir patiešām smieklīgi mazas. Uz šķīvja nekad nekas nebija palicis, jo nejuties paēdis. Tāda lūk ir tā kultūru atšķirība. Protams, ka nevar salīdzināt ASV un Japānu, bet ja skatās liekā svara problēmas, mēs skaidri zinām kurā to ir daudz vairāk. Un arī tā ir kultūra, ēšanas kultūra.
