Laikapstākļu speciālists Martins Bergšteins par gaidāmo nedēļas nogali: “Ilgi gaidītais beidzot klāt.” Noskaidrosim ka sagaida mūs tuvākajā laikā un vai vasarīgie laikapstākļi mūs vēl joprojām lutinās.
TV3 raidījuma “900 sekundes” laika ziņu moderators Martins Bergšteins nācis klajā ar iepriecinošām prognozēm – Latvijā saglabāsies patiesi vasarīgs laiks, kas sniegs prieku gan šodien, gan arī gaidāmajās brīvdienās. Lai gan šorīt debesis klāja mākoņi, dienas gaitā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +23…+27 grādiem.
Pūtīs viegls austrumu puses vējš ar ātrumu 1–5 m/s, kas palīdzēs noturēt siltumu un padarīs dienu īpaši patīkamu. Arī naktīs gaiss nebūs vēss – temperatūra nenoslīdēs zemāk par +12…+16 grādiem, kas septembra sākumam ir ļoti silts rādītājs. Tāpat prognozes vēsta, ka šāds vasarīgs laiks turpināsies arī nākamajās dienās, tādēļ brīvdienas būs īpaši piemērotas atpūtai pie dabas.
Piektdien visā Latvijas teritorijā valdīs saulains laiks. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpsies līdz +23…+27 grādiem, savukārt Kurzemes piekrastē būs par dažiem grādiem vēsāks. Rīgā piektdien gaidāmas skaidras debesis, un pēcpusdienā temperatūra sasniegs +26 grādus.
Tomēr..
Lai arī augustā nereti nācās izvilkt no skapja siltākas drēbes un pat aizdomāties par apkures pieslēgšanu, statistika ir nepielūdzama – vidējā gaisa temperatūra Latvijā turpina pieaugt. Sabiedriskajā telpā arvien retāk dzirdams jēdziens “globālā sasilšana”, ko nomainījis daudz sarežģītāks un draudīgāks apzīmējums – “klimata pārmaiņas”.
Nākotnes prognožu modeļi diemžēl neliecina par neko iepriecinošu, tāpēc arvien biežāk tiek uzdots jautājums: vai Latvijā vēl pieredzēsim tā dēvētās “normālās vasaras” un vai Ziemassvētku laikā sniegs nekļūs par retu un īpašu svētku pārsteigumu?
Lai arī augusta vidū sinoptiķi ziņoja par meteoroloģiskā rudens iestāšanos, eksperti uzsver – meteoroloģiskā vasara šogad Latvijā ir bijusi. TV3 laika ziņu moderators un meteoroloģijas entuziasts Mārtiņš Bergšteins atgādināja, ka pirmais šī gada karstuma vilnis fiksēts jau pavasarī – 18. aprīlī, kad termometra stabiņš sasniedza 28,4 grādus. Pēc tam reģionā dominēja ciklonu darbība.
Rietumeiropā esošais anticiklons griezās pulksteņrādītāja virzienā, bet tam pretim stājās ciklons ar pretēju kustību, kas mūsu reģionā veicināja regulāru aukstā gaisa ieplūšanu. Līdz ar to Latvijā bieži novēroti nokrišņi, un šovasar valsts teritorija atradās zonā, kur gandrīz nepārtraukti lija.
Pozitīvi, ka šāds nokrišņu daudzums varētu palīdzēt normalizēt gruntsūdeņu līmeni pēc iepriekšējām netipiski sausajām vasarām, norādīja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.
Spēcīgais ciklons, kas šovasar atradās reģionā, kavēja anticiklona ietekmi no Rietumeiropas. Parasti siltās vasarās no dienvidaustrumiem, Krievijas puses, ieplūst siltas gaisa masas, taču šogad dominēja rietumu vēji, kas nodrošināja vēsāku laiku. Arī augusta izskaņā Latvijā strauji ieplūda aukstais gaiss no Skandināvijas. Turklāt Rīgā nokrišņu daudzumu pastiprināja tā sauktais līča efekts, piebilda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra aviācijas sinoptiķe Sintija Moldengauere.
Vai lielgraudu krusa arī Latvijā paliks vēl lielāka?
Paaugstinoties gaisa temperatūrai, arvien biežāk gaidāmi arī negaisi. “Jo siltāks ir gaiss, jo vairāk mitruma tas spēj uzkrāt,” skaidroja Mārtiņš Bergšteins. Viņš atgādināja, ka 11. jūlijā Smiltenes novada Palsmanē negaisa laikā tika novērota krusa ar graudu diametru 11,5 centimetri.
“Negaisi rodas un pastiprinās, pateicoties lielam mitruma daudzumam atmosfērā,” piebilda Bergšteins. Vienlaikus viņš norādīja, ka spēcīgu un postošu negaisu prognozēt ir ļoti sarežģīti – konkrētu vietu, kur tie izveidosies, iespējams paredzēt tikai aptuveni 10–15 minūtes pirms to sākuma.
