Biju gatavs tajā septembrī nozāģēt visas savas ābeles! Kaimiņi jau skaļi smējās par maniem “dekoratīvajiem” kokiem, kas vienu gadu ražoja, bet nākamajā – atpūtās, un āboli paši lielumā līdzinājās plūmei vai pat ķiršiem.
Atceros, kā stāvēju pie piecām pieaugušām ābelēm un saskaitīju vien nieka 8–10 kilogramus no katras. Āboli sīki, paskābi, puse jau nokritusi zemē. Tikmēr kaimiņi lasīja 20–25 kilogramus lielisku augļu un pat sūdzējās, ka zari lūstot no smaguma.
Situācija apgriezās kājām gaisā pēc vienas nejaušas tikšanās tirgū ar sirmu agronomu. Viņš redzēja manā grozā sīkos ābolus un pajautāja, kā es parasti rudenī kopju dārzu. Atbildēju ar pārliecību, bet viņš tikai nogrozīja galvu. Tā atklāju, ka gadiem ilgi darīju vienas un tās pašas kļūdas: pārāk agri liku mēslojumu, aplēju nepareizo vietu ap stumbru un izvēlējos maisījumus, kas šajā laikā kokam vairāk traucē nekā palīdz.
Speciālists mierīgi izskaidroja: sākot no aptuveni 15. septembra ābeles sakņu sistēma darbojas pavisam citādi. Koks pāriet ziemas gatavošanās režīmā — uzkrāj svarīgākos elementus un vienlaikus veido nākamā gada ziedpumpurus.
Šīs septembra nedēļas izrādās noteicošās. Ja ābeles pabarot pareizi, nākamajā gadā atdeve būs ļoti jūtama. Tomēr bieži dārzkopji vai nu šo posmu izlaiž, vai dara to nejauši. Es izmēģināju ieteikto shēmu tikai uz trim kokiem — un jau pēc gada novācu vairāk nekā 20 kilogramus ābolu no katra. Rezultāts pārsteidza ne tikai mani, bet arī kaimiņus.
Kopš tā laika manas ābeles ražo katru gadu, nevis tikai ik pa laikam, kā agrāk. Augļi kļuvuši lielāki, saldāki, un ziemā tie glabājas daudz ilgāk, nezaudējot garšu.
Trīs galvenās kļūdas ābeļu septembra mēslošanā (gandrīz visi uz tām “iekrit”)
Tagad, saprotot, kāpēc man gadiem ilgi nekas nesanāca, varu uzskaitīt galvenos rudens ābeļu mēslošanas klupšanas akmeņus. Visas trīs kļūdas pieļāvu pats — līdz brīdim, kad agronoms man tās skaidri parādīja.
Pirmā un visbiežāk sastopamā — steiga. Daudzi dārznieki uzreiz pēc ražas novākšanas augusta beigās izkaisa mēslojumu. Taču sakņu sistēma vēl nav gatava uzņemt barības vielas pilnā apjomā. Pareizie termiņi ir 2–3 nedēļas pēc ābolu novākšanas. Laikā no apmēram 10. līdz 25. septembrim koki vislabāk izmanto fosforu un kāliju. Es pats agrāk baroju “pa karstām pēdām” un nesapratu, kāpēc nebija gaidāmā efekta.
Otrā kļūda — vietas izvēle mēslojumam. Pieradums liet šķīdumu pie paša stumbra neko nedod, jo aktīvās saknītes, kas uzņem barības vielas, atrodas tieši vainaga malās. Ilgi pats darīju tā, līdz sapratu, ka lielākā daļa efekta vienkārši pazūd.
Trešā kļūda — slāpekļa mēslojums rudenī. Šķiet laba doma, bet patiesībā tas veicina jaunu dzinumu augšanu, kuriem nepietiek laika nobriest un tie ziemā kļūst jutīgi pret salu. Man pašam vienu gadu daļa jauno zaru apsala tieši šīs kļūdas dēļ.
Kad sapratu, kas nepareizi, pārgāju pie receptes, kas patiešām uzlaboja manu dārzu.
Pārbaudīts sastāvs (uz 3 ābelēm)
Recepti man ieteica pieredzējis agronoms, kurš daudzus gadus strādāja kolhozā. Uz vienu spaini (10 l) ūdens es ņemu 40 g superfosfāta un 30 g kālija sulfāta. Papildus pievienoju divus «pastiprinātājus»: borskābi — ap 0,5 g uz spaini (tikai uz naža galiņa) un dzintarskābi — ap 0,1 g (pāris kristāliņus).
Tieši šīs piedevas padara parasto rudens mēslojumu par spēcīgu nākamās ražas stimulatoru: bors uzlabo ziemcietību, bet dzintarskābe palīdz saknēm pilnvērtīgāk uzņemt barības vielas.
Gatavoju tā: superfosfātu ieberu burciņā un apleju ar karstu ūdeni, kārtīgi izmaisu un atstāju uz nakti. No rīta šo koncentrātu ieleju spainī, pievienoju kālija sulfātu, pēc tam borskābi un dzintarskābi.
Katram kokam — pa diviem spaiņiem ar intervālu 10 dienas. Pirmais — pamatmaisījums ar fosforu un kāliju, otrais — tā pati bāze, tikai ar papildinājumiem.
Šāda deva ir pietiekama trim pieaugušām ābelēm. Visus komponentus var iegādāties jebkurā dārzkopības veikalā — nekā sarežģīta nav.
Un ir vēl viens mazs «noslēpuma» papildinājums, ko lieku tikai otrajā reizē — tieši tas piešķir redzamu rezultātu.
Kā pareizi lietot: 5 nianses, kas dubulto efektu
Sastāvs — tikai puse no panākumiem. Otra puse ir tas, kā tieši mēslojums tiek izmantots. Trīs sezonu laikā esmu atradis sev skaidru un strādājošu pieeju.
1. Laiks. Barošanu veicu tikai vakarā, pēc pulksten 18:00. Vēsākā laikā saknes strādā aktīvāk nekā dienas karstumā. Salīdzināju — vakara variants dod labāku rezultātu.
2. Augsnes sagatavošana. Divas dienas pirms mēslošanas bagātīgi aplaistu stumbra apli ar tīru ūdeni: pa 4–5 spaiņiem uz katru pieaugušu koku, lai mitrums ieietu vismaz lāpstas dziļumā.
3. Vieta. Barības šķīdumu neleju pie paša stumbra, bet apmēram metra attālumā, pa koka vainaga projekciju. Tieši tur atrodas aktīvākās uzsūcošās saknes, kas vislabāk izmanto mēslojumu.
4. Papildinājums. Otrajā barošanas reizē pievienoju sīpolu mizas uzlējumu. Glāzi mizas apleju ar 3 litriem verdoša ūdens, atstāju uz divām dienām, nokāšu un pievienoju šķīdumam. Tas palīdz kokiem stiprināt dabisko izturību un vieglāk pārziemot.
5. Mulčēšana. Pēc laistīšanas augsni viegli pārberu ar kūdru vai kompostu 3–4 cm biezumā. Tā šķīdums ilgāk saglabājas augsnē un strādā efektīvāk.
Rezultātu var pamanīt jau nākamajā pavasarī: pumpuri kļūst lielāki, ziedēšana — vienmērīgāka, bet raža priecē ar stabilitāti.
Ko ieguvu trīs sezonu laikā
Brīnumu dārzā nenotiek, taču stabils progress ir pavisam reāls. Jau pirmajā pavasarī pēc pareizas rudens barošanas pumpuri kļuva lielāki, ziedu skaits — vienmērīgāks, bet augļu aizmetņu vairāk. Vidējais ābolu svars pieauga: ja agrāk tie bija ap 100–110 g, tad tagad biežāk sanāk 130–140 g. Galvenais ieguvums — pazuda pārtraukumi ražā. Ja iepriekš bija gads ar bagātīgu ražu un nākamais — gandrīz tukšs, tad tagad katru sezonu koks dod stabilu ražu.
Skaitļos tas izskatās tā: pirmajā gadā ap 18 kg no koka, otrajā — 22 kg, trešajā — jau 24 kg.
Īpaši patīkami pārsteidza uzglabāšanās un pašu augļu kvalitāte: āboli stāvēja ilgāk, un mazāk bija nepilnvērtīgo — veselīgs koks dod kvalitatīvākus augļus.
Interese radās arī kaimiņiem. Pētersons izmēģināja shēmu uz divām ābelēm — raža pieauga, pat neskatoties uz to, ka viņš neizmantoja sīpolu mizas uzlējumu. Savukārt cits kaimiņš ielēja mēslojumu jau augustā, uzreiz pēc ražas novākšanas — efekts bija vājāks, un kļuva skaidrs: tieši laiks šeit ir izšķirošs.
Nākamais plāns — turpināt šo praksi un mēģināt pacelt vidējo ražu līdz 26–28 kg no koka. Pavasarī papildus dodu arī nelielu slāpekļa devu — 25 g amonija salpetra uz 10 litriem ūdens.
Rezultāts
Laika posms no 10. līdz 25. septembrim ir īstais brīdis ābeļu rudens mēslošanai. Ja šo logu palaid garām, nākamajā gadā raža var būt ievērojami pieticīgāka. Tieši šajā laikā saknes aktīvi uzkrāj barības vielas ziemai un veido nākamās sezonas ziedpumpurus.
Izmantojiet šo periodu prātīgi — un koki noteikti atmaksās ar bagātīgu ražu. 🌳🍎
