— Kādu dienu pastkastītē atradu kāzu ielūgumu. Tas bija adresēts vienīgi manam vīram. Es tikai pasmaidīju, jo sen jau zināju, kāds iemesls slēpjas aiz šīs viņas rīcības, — atklāj Natālija.
Natālijas meita jau pirms diviem gadiem atteicās no pamperiem un sāka pati prasīties uz podiņa. Vesels iepakojums ar autiņbiksītēm palika nelietots un ilgi stāvēja mājās bez vajadzības. Tad sieviete nolēma tās atdot tiem, kam tās tiešām var noderēt. Pat sludinājumu internetā ievietoja.
Natālija zināja, ka gribētāji atradīsies ātri, jo pretī viņa neprasīja neko. Tā arī notika — daudzi sāka rakstīt un jautāt, kur var saņemt autiņbiksītes. Natālija uzreiz atšķīra tos, kam īsti nebija nepieciešams, piemēram, cilvēkus ar dārgu atvaļinājumu bildēm profilos. Viņa uzsvēra, ka vēlas palīdzēt tiem, kuriem tas patiešām vajadzīgs. Un beigu beigās atrada tieši tādu meiteni. Tā atbrauca, paņēma pamperus un pateicībā atstāja Natālijai šokolādi.
Veronika, vīra māsa, ātri pamanīja Natālijas sludinājumu. Viņa bieži sēdēja grupās ar nosaukumu “Atdošu par velti”, kur pirms svētkiem savāca visādas lietas un pēc tam dāvināja radiem. Bērnu viņai nebija, tomēr Veronika apgalvoja, ka autiņbiksītes viņai tāpat būtu noderējušas.
Pēc šī gadījuma viņu attiecības ar Veroniku apsīka, un sarunas pakāpeniski beidzās.
— Tiklīdz vīrs izmeta ielūgumu, jo viens pats braukt negrasījās, tūlīt piezvanīja viņa māsa. Viņa sacīja, ka notikusi kļūda un rīt atsūtīs jaunu ielūgumu divām personām. Un tā arī izdarīja: ielūgums bija vīram un viņa mātei, — atceras Natālija.
Vīramāte nevarēja samierināties ar to, ka dēls atteicās doties uz māsas kāzām. Viņa zvanīja viņam gandrīz katru dienu un centās pierunāt, taču dēls palika pie sava — ja viņa izvēli neievēro, tad lai dzīvo atsevišķi.
— Kāzu dienas rītā man telefonā atnāca ziņa no Veronikas: “Pēc stundas esi pie mums!”. Grūti to nosaukt par īstu ielūgumu, vai ne? No darba es nekur aiziet nevarēju, tādēļ nolēmu ziņu neņemt vērā. Bet vakarā viņa parādījās mūsu mājās — iereibusi, kāzu kleitā un ļoti skaļa. Viņa apgalvoja, ka esmu sabojājusi viņai kāzas, jo neierados. Es neko neatbildēju un vienkārši aizvēru durvis, — atceras Natālija.
Pagāja divi gadi, līdz Veronika atkal parādījās ar iniciatīvu – uzaicināja mani ar vīru pie sevis ciemos. Mēs atnācām, bet galds bija tukšs. Tā vietā viņa ielika mums rokās sarakstu ar lietām, ko gribētu kā dāvanas saistībā ar bērna piedzimšanu.
Pēc šāda “uzņemšanas” man godīgi sakot vairs nemaz negribējās doties arī uz bērniņa sagaidīšanu. Un ar to vēl viss nebeidzās – viņa atcerējās veco stāstu par pamperiem un paziņoja, ka man tie jāatpērk.
Vakars izvērtās ne pārāk patīkams, sarunas bija saspringtas. Lai vīram nebūtu lieku pārmetumu no ģimenes puses, es nopirku un atnesu viņai autiņbiksītes. Bet beigās viņa tās aiznesa atpakaļ uz veikalu un visiem pastāstīja, ka neviens nav atnācis viņu apraudzīt.
Vai vispār bija vērts šai situācijai piešķirt tik lielu nozīmi? Galu galā runa bija tikai par pāris autiņbiksītēm, bet attiecības ģimenē izrādījās sarežģītākas nekā pašas lietas.
Pamperi un pārpratumi palika pagātnē. No šī stāsta palika tikai atziņa — dažreiz labāk pasmaidīt un paiet malā, nekā tērēt spēku tukšām sarunām.
👉 Bet kā jums šķiet — vai ģimenes attiecības tiešām var sabojāt tik sīki sadzīves brīži? Rakstiet komentāros, vai jums pašiem ir bijušas līdzīgas situācijas.
