Daudzi noteikti ir pamanījuši, ka agrāk mūziķi un dziedātāji, uzstājoties dzīvajā, bieži neizmantoja austiņas. Jā, skaņa šajos koncertos bija “dzīvāka” un vienmēr daudzveidīga, turpretī tagad tā praktiski ir vienāda. Aplūkosim šo jautājumu tuvāk.
Nezinātājam mūziķa uzstāšanās uz skatuves ar austiņām varētu šķist kā atsauce uz tehnoloģisko tendenci. Taču šī detaļa ir būtiska iezīme, kas ir katra mūsdienu koncerta pamatā. Ausu monitoru sistēmas (IEM) ir klusi revolucionizējušas akustisko haosu, pārveidojot to par kontrolētu skaņas vidi. Tās nav tikai aksesuārs, bet gan sarežģīts tehnisks instruments, bez kura mūsdienās nav iedomājama augstas kvalitātes sarežģītu aranžējumu izpilde.
Iedomājieties skaņas virpuli, kurā atrodas mākslinieks. Galvenie skaļruņi jeb monitori ir vērsti pret auditoriju, savukārt izpildītājs atrodas aiz tiem, dzirdot tikai savas mūzikas sagrozītas atbalsis, kas sajauktas ar pūļa rēkoņu un atstaroto skaņu, kas atgriežas ar aizkavēšanos. Šis akustiskais haoss bija nenovēršama ļaunums gadu desmitiem.
Bundzinieks fiziski izjuta ritmisko neatbilstību, divreiz dzirdot savu sitienu (atbalss dēļ), un vokālists, nespēdams atšķirt savu balsi, instinktīvi sasprindzināja balss saites, cenšoties “izlauzties cauri” trokšņa sienai. Grīdas monitoru laikmets tikai saasināja problēmu, piespiežot mūziķus strādāt ārkārtīgi skaļos apstākļos, kas noved pie arodslimībām, piemēram, dzirdes zuduma un trokšņiem ausīs.
Mūsdienu koncerts bieži vien ir rūpīgi orķestrēts priekšnesums, kurā dzīvais priekšnesums ir savijies ar iepriekš ierakstītiem elementiem. Šeit spēlē lomu mākslinieka neredzamie asistenti. Metronoms, kas tiek spēlēts tikai mūziķa, visbiežāk bundzinieka, ausīs, kļūst par kodolu, ap kuru tiek veidots viss priekšnesums. Tas uztur nevainojamu tempu, ļaujot grupai perfekti sinhronizēties ar sarežģītiem fonsieriem, orķestra partijām vai īstajā laikā aktivizēt apgaismojuma un pirotehniskos efektus.
Austiņas darbojas arī kā rācija, ļaujot skaņu inženierim pārraidīt norādes: brīdinājumus par darbības traucējumiem, norādījumus par dziesmu saraksta maiņu vai iedrošinājuma vārdus. Runājot par pārraides tehnoloģijām, dominē analogās sistēmas. Neskatoties uz plaši izplatīto digitalizāciju, tie joprojām ir neaizstājami, jo praktiski nepiedāvā signāla aizturi. Mūziķim, kura sniegums ir atkarīgs no tūlītējas atgriezeniskās saites, pat neliela digitālā signāla aizture, piemēram, izmantojot Bluetooth, ir kritiski svarīga.
Viena no ausu monitoru pamatfunkcijām ir radīt akustisko vairogu. Stingri iestiprinoties auss kanālā, monitori fiziski bloķē ārējo troksni, kas uz skatuves bieži sasniedz bīstamus 110 decibelus. Tas ļauj māksliniekam dzirdēt savu personalizēto miksu drošā skaļumā, atrisinot aroda dzirdes zuduma problēmu. Vokālistam tas nozīmē arī balss saišu saglabāšanu.
Savas balss dzirdēšana nepārprotami novērš balss sasprindzinājumu, samazinot balss traumu risku un saglabājot balsi visas turnejas laikā. Turklāt izolācija no ārējā trokšņa ievērojami uzlabo koncentrēšanās spējas. Mūziķis atrodas ideālā akustiskajā telpā, kur var koncentrēties uz sava snieguma niansēm, netraucējot pūļa rēkoņai vai pastiprinātāju rūkoņai.
Ausu monitoru vēsturiskais priekštecis bija masīvi grīdas monitori. Tie atrisināja problēmu, bet radīja jaunas. Skaņa uz skatuves sasniedza bīstami skaļu līmeni, mākslinieki bija “piesieti” pie konkrētiem punktiem, un skatuve pārvērtās par vadu un skaļruņu labirintu.
Neskatoties uz visām nenoliedzamajām priekšrocībām, dažreiz var redzēt mākslinieku emociju uzplūdā, noņemot vienu austiņu. Šī spontānā kustība atklāj iekšējo konfliktu starp tehnoloģisko pilnību un dzīvo impulsu. No vienas puses, austiņas nodrošina skaidrību, aizsardzību un kontroli.
No otras puses, tās rada akustiskās izolācijas sajūtu, neredzamu barjeru starp izpildītāju un auditoriju. Noņemot austiņas, mūziķis lauž šo barjeru, meklējot tiešu enerģijas apmaiņu. Viņš alkst pēc neapstrādātas, nefiltrētas pūļa rēkoņas, tās pašas atgriezeniskās saites un emocijām, kas tehniski nevainojamu priekšnesumu pārvērš patiesā mākslā. Šajā brīdī viņš upurē perfektu skaņu mirkļa cilvēciskas pieredzes vārdā, atgādinot visiem, ka aiz visām tehnoloģijām slēpjas dzīvs cilvēks, kurš ilgojas pēc saiknes.
Īsumā:
Lasi vēl: Ļoti slikta zīme: kāpēc nevajadzētu turēt zeķes uz grīdas, it īpaši pie gultas
Skaidra un kontrolēta skaņa: Lai dzirdētu sevi un citu mūziķu partijas bez traucējumiem, ko rada galvenā PA sistēma. Dzirdes saglabāšana: Lai aizsargātu pret pastāvīgu ārkārtīgi skaļas skaņas iedarbību uz skatuves, novēršot dzirdes zudumu un troksni ausīs darba laikā.
Sinhronizācija ar fona celiņu: Lai precīzi sekotu metronomam (klikšķa celiņam) un sinhronizētos ar iepriekš ierakstītiem celiņiem, sarežģītiem aranžējumiem un specefektiem.
Uzlabota koncentrēšanās spēja: Lai izolētos no fona trokšņa un pilnībā koncentrētos uz sava priekšnesuma kvalitāti. Komandas komunikācija: Lai uzstāšanās laikā saņemtu balss norādes un norādījumus no skaņu inženiera vai producenta. Kustību brīvība: Lai varētu pārvietoties pa skatuvi, nepiesaistot sevi fiksētiem grīdas monitoriem.
