Visa sērga pazudīs līdz ziemai: novembrī siltumnīcu laistu ar padomju laika līdzekli: darbojas par 100%

Trīs gadus pēc kārtas es ar neapmierinātību vēroju, kā lakstu puve pārvērta manus tomātus par skumjām mūmijām. Puse ražas nonāca spainī, otra puse – kompostā.

Gribējās visam mest mieru, aizvērt siltumnīcu līdz pavasarim. Bet roka neceļas. Jo zināju — kaut kur ir pa īstam darbojošs paņēmiens, bez visām tām ķīmiskajām viltībām.

Es biju pirkusi gan fungicīdus, gan visādus jaunmodīgus “bioaktivatorus”. Smidzināju, laistīju, tērēju daudz naudas un laika. Pavasarī viss no jauna. Bet jūlijā atkal tās pašas tumšās plankumi uz lapām, tie paši pūstošie stublāji.

Un tikai tad, kad atcerējos vectēva metodi, ko vēl padomju laikos izmantoja, viss nostājās savās vietās.

Tagad novembrī siltumnīcā leju vienu vecu līdzekli. Un viss! Pa ziemu visa sērga pilnībā iznīkst. Pavasarī augsne kā atjaunota, smaržo svaigi, augi aug veseli, lapas spīd. Strādā par simt procentiem. Pārbaudīts nevis teorijā, bet 15 sezonu praksē.

Novembris — mans galvenais sabiedrotais

Te arī lielākā daļa dārzkopju pieļauj kļūdu. Viņi sāk “dezinficēt” zemi septembrī, kamēr vēl silts un saulains. It kā loģiski — viss sauss, ērti strādāt.

Bet taču sēņu sporas temperatūrā virs +10 °C neguļ! Tās mierīgi pārdzīvo apstrādi, paslēpjas un gaida pavasari.

Jums šķiet, ka “viss ir dezinficēts”, bet sporas sēž dziļi zemē un klusi pasmejas: “Nu gan, ar etiķi uzpūtis…”

Es daru citādi. Pagaidu līdz novembrim, kad zeme jau piesūkusies ar mitrumu, naktis kļuvušas vēsas, dienā ap +5, naktī ap -2. Tas ir ideāls brīdis. Sporas vēl dzīvas, bet jau uz izdzīvošanas robežas. Es tās likvidēju ar šķīdumu, un tad nāk sals un pabeidz iesākto. Sanāk dubults trieciens: šķidrā apstrāde + ziemas spēks.

Nedaudz teorijas

Fitoftora, fuzarioze, melnā kājiņa — visi šie kaitīgie organismi dzīvo ne tikai augos, bet arī augsnē un uz siltumnīcas sienām. Tiem tikai dod siltumu un mitrumu, un tad tie, it kā vienojušies, sāk savu dzīres.

Kad augsni apstrādā novembrī, šķīdums iesūcas dziļāk — apmēram 10–12 centimetru. Kad vēlāk zeme sasalst, viss — mikrobiem gals. Pavasarī augsne elpo, tās struktūra ir irdena, bez sasmakušas smakas.

5 lietas, ko dara pieredzējušu kaķu audzētāji, lai kaķi mazāk mestu spalvu un mājoklis būtu tīrāks

Mērķis nav likvidēt visu dzīvo, bet gan samazināt infekciju fonu, lai pavasarī augi varētu sākt augt no tīras lapas.

Mans slepenais “padomju kokteilis”

Recepte vienkārša kā vectēva krāsns:

10 litri ūdens,

500 ml 9% etiķa,

100 ml ūdeņraža pārskābes,

200 ml ķiploku uzlējuma.

Ķiploku sagatavoju iepriekš: 100 gramus daiviņu sasmalcinu un apleju ar pusi litra verdoša ūdens. Ļauju ievilkties piecas dienas, pēc tam izkāšu. Tad visu sajaucu pēc kārtas, uzmanīgi un nesteidzoties. Iznāk spirdzinošs, aromātisks šķīdums, tāds, ka odi, šķiet, ietu apkārt pa kilometru loku.

Ar šo šķīdumu aplaistu dobes — aptuveni 1 litrs uz kvadrātmetru. Zemei jāizmirkst dziļi, apmēram 10 centimetru. Pēc laistīšanas noteikti jāatver siltumnīca, lai tā izvēdinās.

Pēc nedēļas pārbaudu skābumu. Ja pH ir zem 6, pievienoju koksnes pelnus. Tas ir svarīgi. Ja nevēlaties pavasarī “skābu putru” augsnes vietā, neesiet slinki un pārbaudiet.

VIDEO:

Kāpēc atteicos no “ķīmijas”

Agrāk siltumnīcu aplaistīju ar vara vitriolu, kālija permanganātu un pat Bordo maisījumu. Zeme kļuva kā akmens, sliekas pazuda. Jā, varš nogalina sēnes, bet līdz ar tām arī visu noderīgo. Tiek izjaukts biobalanss.

Savukārt mans šķīdums darbojas saudzīgi.

* Etiķis rada skābu vidi, kurā sēnes mirst kā mušas.

* Ūdeņraža pārskābe piešķir augsnei skābekli, atdzīvina mikroorganismus.

* Ķiploks ir dabīgs antiseptisks līdzeklis — fitoncīdu āmurs pa mikrobiem.

Pašizmaksa — niecīga. Bet ķīmiskie līdzekļi maksā vismaz sešas reizes vairāk, un rezultāts ir sliktāks.

Un zināt, kas ir vispatīkamākais? Zeme kļuvusi irdena kā svaigs pīrāgs. Kad pavasarī rok, augsne smaržo kā mežā pēc lietus.

Lasi vēl: Pelargonija pēc apgriešanas: kāpēc tā neaug — 3 mēslojumi, kas glābs situāciju

Alternatīvie sastāvi

Dažkārt, ja rudenī siltumnīcai ir kaites, izmantoju pastiprinātu sodas šķīdumu:

200 gramu dzeramās sodas + 50 gramu saimniecības ziepju uz 10 litriem ūdens.
To var saukt par ārkārtas “dezinficēšanu pēc vectēva metodes”.

Bet, ja nepieciešama tikai profilakse, gatavoju vērmeles uzlējumu:

800 gramu svaigas zāles, trīs dienas nostādināta 10 litros ūdens.
Smarža skarba, toties sēnes bēg pa gabalu.

Godīgi sakot, deviņi no desmit dārzkopjiem visu dara pareizi, bet pietiek ar vienu kļūdu — un sveika, fitoftora!

Sausa zeme — šķīdums neiesūcas dziļumā, paliek virspusē, bet sporas dzīvo zemāk.

Pārdozēts etiķis — domā: “Jo vairāk, jo labāk.” Nekā nebija! Nodedzināsiet derīgās baktērijas un paši iegūsiet “bojātu” zemi.

Apstrādā tikai dobes — bet sporas taču dzīvo arī gar malām, uz celiņiem un uz siltumnīcas sienām!

Laista aukstumā — pie +3 °C zeme vairs neuzsūc šķīdumu, un no tā nav nekādas jēgas.

Strādā vējā — puse šķīduma uzlido jums virsū, otra aizlido pie kaimiņa, bet siltumnīca paliek kā bija.

Atcerieties: temperatūra +5…+8 °C, mitra zeme un bezvējš— viss pārējais ir velti iztērēts laiks.

Kompromiss piesardzīgajiem

Daži baidās “eksperimentēt” ar etiķi. Tad var izmantot Fitosporin. Maigs līdzeklis, maksā ap 200 rubļu, darbojas stabili. Vai arī Trichodermin — mazliet dārgāks, toties pilnīgi drošs visam dzīvajam.

Bet es personīgi palieku uzticīgs “vecajam padomju kokteilim”. Jo tas mani vēl nekad nav pievīlis.

Pēc pāris gadu lietošanas sapratu, ka tas nav tikai “cīņa ar sēnēm”. Tā ir visa dārza profilakse. Pavasarī augsne jau ir “dezinficēta”, un stādus var droši stādīt bez jebkādas smidzināšanas.

Fitoftora tagad ir rets viesis. Agrāk jūlijā tomātu lapas melnēja, un es skrēju ar spaini, nolasot slimus augļus. Tagad — skaistums: krūmi zaļi, veseli, raža vienmērīga. Tāpēc ietaupu ne tikai naudu, bet arī laiku.

Kāpēc svarīgi nebūt slinkam novembrī

Daudzi saka: “Vēl kaut ko liet novembrī? Jau taču salnas!”

Bet nē. Novembrī sēņu sporas vēl nav pilnībā “aizmigušas”. Ja tām uzdod triecienu tieši šajā brīdī, sals pabeidz iesākto.

Tas ir kā šahā: rudenī jūs dodat šahu, bet ziema — matu.

Tāpēc, mani draugi, neesiet slinki. Kamēr lapas vēl virpuļo un zeme nav sasalusi, paņemiet spaini, etiķi, pārskābi un ķiplokus.

Lasi vēl: Noskalos zeltainā lietū: Tamāra Globa prognozē dimanta veiksmes periodu četrām zodiaka zīmēm no 5. novembra

Viena vakara darbs — un visa sērga pa ziemu pazudīs. Bet pavasarī, atverot siltumnīcu, jūs teiksiet tāpat kā es reiz: “Nu re, tiešām strādā par visiem simts!”