No 2026. gada 6. janvāra spēkā stāsies grozījumi Būvniecības likumā, kas paredz obligātu datu iesniegšanu.
Turpmāk pirms būves nodošanas ekspluatācijā vairs nebūs nepieciešams veikt būves kadastrālo uzmērīšanu, par ko valdība lēma otrdien. Ekonomikas ministrija informē, ka Saeima šā gada 13. novembrī atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem paredzēta vienota būves reģistrācijas procesa ieviešana, sākot ar 2026. gada 6. janvāri.
Līdz ar to valdība otrdien apstiprināja un attiecīgi pielāgoja izmaiņas vēl septiņos Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar būvniecības jomu, lai nodrošinātu jaunās kārtības ieviešanu.
Pieņemtie grozījumi nosaka, ka gadījumos, kad būve tiek reģistrēta vienotā būves reģistrācijas procesa ietvaros, pirms tās nodošanas ekspluatācijā vairs nebūs jāveic kadastrālā uzmērīšana.
Turpmāk visi nepieciešamie dati no Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) tiks automātiski nodoti Valsts zemes dienestam, tādējādi atceļot līdzšinējo pienākumu būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pašam iesniegt attiecīgos dokumentus.
Jau iepriekš tika ziņots, ka Saeimas deputāti galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz ieviest vienotu reģistrācijas procedūru gan būvniecības uzsākšanai un būves reģistrēšanai, gan arī īpašumtiesību nostiprināšanai.
Jaunais risinājums
Jaunais risinājums paredz vienotu digitālu procesu, kurā BIS ievadītā informācija par būvi automātiski tiks pārsūtīta turpmākai reģistrācijai citās valsts institūcijās. Tas nozīmē, ka arī kadastrālās uzmērīšanas veikšana turpmāk vairs nebūs nepieciešama.
Pašlaik persona, kas ierosina būvniecību, ir spiesta iesniegt trīs atsevišķus pieteikumus trīs dažādās institūcijās – Būvniecības informācijas sistēmā par būves nodošanu ekspluatācijā, Valsts zemes dienestā datu reģistrēšanai kadastrā, kā arī Zemesgrāmatā, lai nostiprinātu īpašumtiesības.
Vienotā reģistrācijas kārtība būs piemērojama gan ēku, gan inženierbūvju būvniecībai, ko zemes īpašnieks veic uz sev piederošas zemes, tostarp arī atjaunošanas un restaurācijas darbiem. Grozījumu izstrādātāji uzsver, ka šīs izmaiņas būtiski samazinās birokrātisko slogu nekustamo īpašumu attīstībā, ļaus ātrāk uzsākt ēku un būvju ekspluatāciju, kā arī samazinās ar procesu saistītās izmaksas.
Vienlaikus Saeimas deputāti apstiprināja arī saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kā arī izmaiņas likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”.
Noteikts, ka jaunā regulējuma piemērošana sāksies no nākamā gada un tas attieksies arī uz visām būvniecības iecerēm, kas Būvniecības informācijas sistēmā būs iesniegtas līdz šā gada beigām.
