Nesenā telefonsarunā Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atkārtoti paudis stingru un nemainīgu Latvijas nostāju savam Ukrainas kolēģim Volodimiram Zelenskim.
Šī saziņa, par kuru informē telekanāls TV3, iezīmē būtisku punktu 2025. gada nogales diplomātiskajā kalendārā, vēlreiz uzsverot, ka Latvija neatzīst nekādas atkāpes no Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības principiem. Sarunas mērķis bija ne vien apliecināt solidaritāti, bet arī saskaņot turpmāko rīcību mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Prezidents Rinkēvičs sarunā akcentēja, ka Latvijas atbalsts nav īslaicīga kampaņa, bet gan ilgtermiņa saistības. Šī skaidrā pozīcija pret Krievijas brutālo agresiju kalpo kā spēcīgs signāls starptautiskajai sabiedrībai par nepieciešamību saglabāt spiedienu uz agresorvalsti līdz pilnīgai taisnīguma atjaunošanai.
Militārās palīdzības dinamika un ilgtermiņa plānošana
Latvija stabili ieņem vietu starp pasaules līderēm, mērot sniegto palīdzību pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Kopš 2022. gada februāra, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums, Latvijas sniegtais militārais atbalsts ir bijis kritiski svarīgs Ukrainas aizsardzības spēju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas aplēsēm:
2025. gadā militārais atbalsts sasniegs iespaidīgus 0,3% no valsts IKP.
2026. gadā plānotais atbalsta apjoms ir fiksēts 0,25% apmērā no IKP.
Šīs investīcijas nav tikai sausi skaitļi; tās izpaužas reālos resursos frontē. Latvija piegādā modernas bezpilota lidaparātu sistēmas, helikopterus, bruņutransportierus, kā arī jaudīgas haubices un munīciju. Turklāt būtiska loma ir ukraiņu karavīru apmācībai Latvijas teritorijā, kur vietējie instruktori nodod specifiskas zināšanas taktikā un bruņojuma vadībā.
Civilais un sociālais atbalsts: 65 miljonu eiro investīcija cilvēkos
Paralēli bruņojuma piegādēm Latvija īsteno vērienīgu civilās palīdzības programmu. 2025. gadā apstiprinātais rīcības plāns paredz aptuveni 65 miljonu eiro lielu finansējumu, kas tiek novirzīts Ukrainas pilsoņu integrācijai un atbalstam.
Atbalsta pakete ietver plašu pakalpojumu klāstu:
Darba tirgus integrācija: Granti uzņēmējdarbības uzsākšanai un pabalsti darba gaitas uzsākušajiem.
Sociālā drošība: Mājokļa jautājumu risināšana, uzturēšanās atļauju administrēšana un sociālie pabalsti.
Izglītība: Atbalsts Ukrainas bērnu un jauniešu mācībām Latvijas izglītības iestādēs.
Starptautiskais spiediens un sankciju arhitektūra
Latvijas ārlietu dienests ar ministri Baibu Braži priekšgalā turpina aktīvi lobēt stingrāku ierobežojumu ieviešanu pret Krieviju Eiropas Savienības līmenī. Latvija ir viena no balsīm, kas iestājas par principu: nekāda ekonomiskā sadarbība ar agresoru nav iespējama, kamēr netiek kompensēti nodarītie postījumi un atbrīvotas visas okupētās teritorijas.
Latvijas sabiedrība šajā jautājumā ir neparasti vienota. Jaunākie dati rāda, ka 87% iedzīvotāju atbalsta ukraiņu uzņemšanu Eiropā, kas ievērojami pārsniedz vidējos ES rādītājus. Šī iedzīvotāju empātija sniedz politiķiem nepieciešamo mandātu turpināt drosmīgo ārpolitikas kursu.
Ukrainas nākotne ES un NATO: Latvijas principiālais vēstījums
Rinkēvičs un Zelenskis sarunas laikā veltīja laiku arī diskusijām par Ukrainas eiroatlantisko nākotni. Latvijas prezidents ir paudis skaidru un nepārprotamu atbalstu pēc iespējas ātrākai Ukrainas uzņemšanai gan Eiropas Savienībā, gan NATO aliansē.
Latvija uzskata, ka Ukrainas dalība šajās organizācijās ir vienīgais reālais garants ilgtermiņa mieram ne tikai Baltijas reģionā, bet visā kontinentā. Šī telefonsaruna kārtējo reizi apliecināja, ka Rīga un Kijiva raugās vienā virzienā, veidojot drošības arhitektūru, kurā nav vietas agresijai un imperiālistiskām ambīcijām.
