Krievijas tā dēvētās “ēnu flotes” kravas kuģa “Ursa Mayor” nogrimšana pagājušā gada nogalē Vidusjūras dzelmēs netālu no Spānijas krastiem ir ieguvusi jaunu, dramatisku pavērsienu.
Kā vēsta Spānijas laikraksts La Verdad, izmeklēšanas materiāli liecina, ka kuģis, iespējams, kļuvis par mērķtiecīgu zemūdenes uzbrukumu upuri. Galvenā versija pieļauj, ka triecienu īstenojuši kādas Rietumvalsts speciālie spēki, lai nepieļautu slepenu un starptautiski bīstamu kravu nonākšanu galamērķī.
Aizdomas par kodolreaktoru kontrabandu
Izmeklētāju galvenā uzmanība pievērsta “Ursa Mayor” kravai, kas krasi atšķīrās no kapteiņa Igora Aņisimova oficiāli deklarētajiem “tukšajiem konteineriem un celtņu detaļām”. Kuģa pakaļgalā atradās divi specifiski zili konteineri, kas piesaistīja Spānijas varas iestāžu uzmanību. Pastāv pamatotas aizdomas, ka tajos tika transportēti divi VM-4SG tipa kodolreaktori, kas paredzēti uzstādīšanai zemūdenēs.
Tiek pieļauts, ka krava bija ceļā no Sanktpēterburgas uz Rasonas ostu Ziemeļkorejā. Rasona atrodas pavisam tuvu Krievijas pilsētai Vladivostokai, kas bija norādīta kā oficiālais galamērķis, taču reaktoru piegāde Phenjanas režīmam būtu rupjš starptautisko sankciju pārkāpums un būtisks drauds globālajai drošībai.
Trieciena pēdas: Superkavitējošā torpēda
Tehniskā ekspertīze atklājusi, ka caurums kuģa labajā bortā nav radies nejaušas avārijas vai iekšēja sprādziena rezultātā. Bojājuma raksturs un izmērs precīzi atbilst triecienam, ko nodara superkavitējoša torpēda ar 500 mm kaujas galviņu. Šī ir īpaši ātra un jaudīga bruņojuma tehnoloģija, kas ir ne tikai Krievijas un Ķīnas, bet arī atsevišķu NATO dalībvalstu arsenālā.
Grimšanas brīdī seismiskās un akustiskās iekārtas fiksējušas svārstības, kuru jauda pielīdzināma 20 līdz 50 kilogramiem trotila. Šāds trieciens ir pietiekams, lai modernu kravas kuģi padarītu par vraku dažu minūšu laikā.
Incidenta gaita un Krievijas mēģinājumi slēpt pēdas
Nelaime notika 24. decembra naktī, aptuveni 60 jūras jūdzes uz dienvidiem no Kartahenas. Kuģa īpašnieks “Oboronlogistics” – uzņēmums, kas cieši saistīts ar Krievijas Aizsardzības ministriju – notikušo uzreiz nodēvēja par terora aktu.
No 16 apkalpes locekļiem izglābties izdevās četrpadsmit, savukārt divi jūrnieki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. Spānijas glābšanas dienests “Helimer” ziņoja par dīvainiem apstākļiem – pazudušie netika atrasti, lai gan mašīntelpas durvis bija cieši noslēgtas un kuģis vēl labu brīdi turējās virs ūdens.
Saspīlējumu operācijas laikā pastiprināja Krievijas desantkuģis “Ivan Gren”, kas negaidīti parādījās incidenta zonā. Krievijas karakuģis mēģināja traucēt Spānijas glābēju un izmeklētāju darbu, izšaujot sarkanas signālraķetes.
Šāda rīcība nebija paredzēta palīdzības saucienam, bet gan mērķtiecīgai infrasarkano sensoru un izlūkošanas satelītu apžilbināšanai, lai neļautu no kosmosa fiksēt precīzas detaļas par kuģa grimšanu un kravas raksturu. Krievijas puse arī pieprasīja Spānijas patruļkuģiem nekavējoties pamest šo akvatoriju, vēl vairāk pastiprinot aizdomas par slepenas operācijas izgāšanos.
