Šajā gadā Eiropas informatīvajā telpā gaidāms būtisks dezinformācijas kampaņu un ietekmes operāciju pieaugums, ko veicinās tieši mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts sarunā ar aģentūru LETA uzsvēris, ka digitālā vide piedzīvo transformāciju – arvien lielāka daļa satura, ko patērējam ikdienā, vairs nav cilvēku roku darbs, bet gan MI algoritmu radīts.
Krievijas naratīvi un centieni sašķelt Rietumus
Saturiskā ziņā agresorvalsts Krievijas propagandas mašīna, visticamāk, turpinās izmantot jau iestrādātas metodes. Galvenie uzsvari tiks likti uz Krievijas tēla veidošanu, attēlojot to kā neuzvaramu un varenu lielvalsti, vienlaikus mērķtiecīgi cenšoties nomelnot Ukrainu un radīt iespaidu par tās nespēju pretoties. Stratēģiskā līmenī dezinformatori strādās pie tā, lai iedzītu ķīli starp Eiropas Savienību un ASV, vājinot transatlantisko vienotību.
Vēlēšanu riski un Latvija kā mērķis
Raugoties uz nākamgad gaidāmajām Latvijas parlamenta vēlēšanām, Jānis Sārts norāda, ka Latvija var kļūt par vienu no galvenajiem Krievijas hibrīdkara mērķiem. Vēlēšanu procesi ir ideāla augsne haosa radīšanai un situācijas destabilizēšanai. Pastāv liela iespējamība, ka pret Latvijas informatīvo telpu tiks vērsts plašs metožu spektrs:
Algoritmu manipulācija: Mēģinājumi panākt, lai sociālo tīklu algoritmi prioritāri rādītu dezinformējošu saturu.
Datu saindēšana: Centieni ietekmēt pašu MI modeļu apmācību procesus, barojot tos ar nepatiesu informāciju, lai lietotāji saņemtu Kremlim izdevīgas atbildes.
Robotizēti profili: Mākslīgi radīti sociālo tīklu konti, kuru uzvedība ir tik tuva cilvēkam, ka tos ir grūti atšķirt no reāliem lietotājiem.
Individuālā manipulācija un psiholoģiskie mehānismi
Eksperts brīdina par tehnoloģiju spēju personalizēt manipulāciju. Mūsdienu rīki ļauj pielāgot vēstījumus katram indivīdam personīgi, balstoties uz viņa interesēm un bailēm. “Jebkurš cilvēks noteiktos apstākļos ir manipulējams,” uzsver Sārts, piebilstot, ka MI šo procesu padara daudzkārt efektīvāku un grūtāk pamanāmu. Turklāt Krievijas aktivitātes nav vērstas tikai uz politiskiem procesiem, bet arī uz jebkura reģionāla drošības incidenta izmantošanu panikas sēšanai.
Kā sevi pasargāt digitālajā vidē?
Lai mazinātu riskus kļūt par manipulāciju upuri, NATO centra direktors aicina sabiedrību ievērot “digitālo higiēnu”. Īpaša piesardzība nepieciešama sociālajos tīklos, sastopoties ar emocionāli uzlādētu saturu. Galvenie ieteikumi iedzīvotājiem:
Saglabājiet vēsu prātu: Emocijas ir dezinformatoru galvenais sabiedrotais.
Nepieņemiet steidzīgus lēmumus: Pārbaudiet informāciju vairākos neatkarīgos un uzticamos avotos.
Kritiskā domāšana: Atcerieties, ka redzamais video, attēls vai teksts var būt MI ģenerēts viltojums.
