Lielākā daļa autovadītāju ikdienā izmanto avārijas gaismas jeb “avareiku”, lai pateiktos citiem vai atvainotos par kļūdu. Tā ir kļuvusi par sava veida pieklājības zīmi uz ceļa, taču oficiālajos noteikumos šādas funkcijas nemaz nav.
Patiesībā nepareiza šo signālu lietošana var ne tikai beigties ar sodu, bet arī radīt bīstamas situācijas citiem šoferiem. Ir svarīgi saprast, kuros brīžos šīs gaismas ir obligātas un kad tās labāk neaiztikt.
Pieklājība pret noteikumiem
Mūsu pusē ir pieņemts “pamirkšķināt” ar avārijas gaismām, ja kāds mūs ir ielaidis joslā vai palaidis krustojumā. Lai gan šāda rīcība liecina par labām manierēm, likuma acīs tas ir pārkāpums. Vēl trakāk ir tad, ja avārijas gaismas izmanto, lai attaisnotu rupjus pārkāpumus. Piemēram, šoferis pabrauc garām vajadzīgajam pagriezienam uz lielceļa, ieslēdz “avarijku” un sāk braukt atpakaļgaitā. Šāda rīcība ir ļoti bīstama, jo citi vadītāji var nepamanīt manevru laikus, domājot, ka auto vienkārši stāv ceļa malā.
Tāpat bieži var redzēt automašīnas, kas apstājušās aizliegtās vietās, cerot, ka ieslēgtas avārijas gaismas pasargās no soda. Patiesībā tas likumsargiem drīzāk kalpo kā signāls, ka šoferis apzinās pārkāpumu un mēģina to “noslēpt”. Arī sastrēgumu apbraukšana pa ceļa nomali, aizbildinoties ar pēkšņu tehnisku ķibeli, ir klasisks piemērs tam, kā šis drošības elements tiek izmantots ļaunprātīgi.
Kad avārijas gaismas ir obligātas?
Noteikumi skaidri pasaka, ka avārijas signāls ir jāieslēdz, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums. Tas ir pirmais, kas jādara, lai brīdinātu pārējos par bīstamību. Tāpat šīs gaismas jāizmanto, ja esat spiesti apstāties vietā, kur tas citādi ir aizliegts. Tomēr jāatceras, ka par “piespiedu apstāšanos” uzskata tikai nopietnus iemeslus: tehnisku defektu, kravas nobīdi vai pēkšņas veselības problēmas šoferim vai pasažierim.
Ir vēl dažas specifiskas situācijas, kuras nedrīkst aizmirst:
Ja jūs apžilbina pretimbraucošā auto tālās gaismas. Ja jūsu auto tiek vilkts (buferēts) — gaismām jādeg velkamajam transportlīdzeklim.
Skolēnu autobusiem, kad notiek bērnu iekāpšana vai izkāpšana. Visos šajos gadījumos tā nav tikai jūsu izvēle, bet gan tiešs pienākums. Ja gaismas nedarbojas, obligāti jāizliek avārijas trijstūris, lai citi jūs pamanītu jau no attāluma.
Sodi un sekas par kļūdām
Ja likumsargs pamanīs, ka izmantojat avārijas gaismas nevietā, piemēram, lai pateiktu “paldies”, par to var piemērot brīdinājumu vai nelielu naudas sodu. Taču sekas kļūst daudz nopietnākas, ja “avarijka” tiek kombinēta ar citiem pārkāpumiem. Braukšana atpakaļgaitā uz lielceļiem vai braukšana pa nomali, tēlojot tehnisku kļūmi, var beigties ar prāvu sodu un pat tiesību atņemšanu uz vairākiem mēnešiem.
Svarīgi zināt, ka vienkārši ieslēgtas gaismas neattaisno stāvēšanu zem zīmes. Ja tiešām ir notikusi ķibele, ir jāizliek arī avārijas zīme — pilsētā vismaz 15 metru attālumā, bet ārpus apdzīvotām vietām vismaz 30 metru attālumā no auto. Ja zīmes nebūs, likumsargs to var uzskatīt par parastu noteikumu pārkāpumu, nevis piespiedu apstāšanos.
Kā rīkoties pareizi?
Lasi vēl: Pirmoreiz kopš 2004. gada: meteorologi atklāj, kādas krasas pārmaiņas mūs sagaida no 2. marta
Lai neradītu liekas problēmas sev un citiem, centieties avārijas signālu izmantot tikai tad, kad tas tiešām nepieciešams drošībai. Ja gribat pateikt paldies, varat to izdarīt ar rokas žestu vai uz īsu brīdi ieslēdzot pagrieziena rādītāju. Tas būs saprotami un neradīs pārpratumus.
Regulāri pārbaudiet, vai visas spuldzes darbojas, jo brīdī, kad tiešām kaut kas notiks, šis mazais slēdzis būs jūsu galvenā aizsardzība. Atcerieties, ka “avareika” nav burvju poga, kas atceļ visus pārējos noteikumus. Tā ir domāta, lai informētu par briesmām, nevis lai tās radītu.
