Daudzi telpaugu mīļotāji pavasara sākumā saskaras ar līdzīgu ainu – pelargonijas, kas ziemu pavadījušas uz palodzes, izskatās nedaudz sagurušas un nesteidzas priecēt ar jauniem dzinumiem.
Marts ir tas brīdis, kad augi sāk mosties no ziemas miega un tiem ir nepieciešams pareizais impulss, lai enerģija aizietu nevis nīkuļošanā, bet gan kuplu lapu un vēlāk – krāšņu ziedu veidošanā. Pieredzējuši dārzkopji norāda, ka tieši šajās nedēļās ieliktais pamats noteiks to, vai vasarā augs būs noklāts ar ziedu “cepurēm” vai arī vienkārši stīdzēs garumā.
Kāpēc marts ir izšķirošais brīdis pelargoniju kopšanā?
Dienām kļūstot garākām, augu vielmaiņa paātrinās. Speciālisti, kas gadiem pētījuši pelargoniju jeb ģerāniju uzvedību, uzsver, ka bez papildu atbalsta augs var iztērēt visus spēkus pirmo lapu dzīšanai, rezultātā nespējot noturēt ziedpumpurus. Bieži vien tieši nepietiekams mikroelementu daudzums ir iemesls, kāpēc cerētā krāšņuma vietā ieraugām vien dažus bālus ziediņus.
Dārzkopības entuziasti, kuri dalās ar savām metodēm, iesaka martu sadalīt divos posmos. Pirmais ir veltīts “zaļajai masai” un saknēm, bet otrais – tiešai ziedēšanas stimulēšanai. Šāda pakāpeniska pieeja ļauj augam nostiprināties, pirms tas sāk tērēt milzīgus resursus ziedēšanai līdz pat vēlam rudenim.
Pirmais solis: spēcīgu sakņu un lapu veidošana
Pirmajā mēnesī pēc modināšanas galvenais uzdevums ir panākt, lai pelargonija kļūst kupla un veselīga. Eksperti iesaka izmantot kombināciju, kas palīdz augam tikt galā ar pavasara stresu un straujo augšanu. Viens no pārbaudītiem risinājumiem ir īpašs maisījums, kurā litram nostādināta ūdens pievieno nelielu daudzumu augšanas stimulatoru un dzintarskābes. Šāds kokteilis kalpo kā enerģijas lādiņš, kas burtiski “ieslēdz” auga iekšējos procesus.
Lasi vēl: Kāpēc etiķis nav labākā izvēle šašlikam: noskaidro, kura sastāvdaļa patiesībā padara gaļu sulīgu
Tomēr ar vienu barošanas reizi nepietiek. Zinātāji iesaka šo procesu variēt, ik pēc divām nedēļām mainot mēslojuma veidu. Otrs svarīgs elements šajā posmā ir kalcija selitra. To lieto pavisam nedaudz – aptuveni divus gramus uz litru ūdens. Svarīgi atcerēties zelta likumu: mēslojumu drīkst liet tikai uz jau mitra substrāta. Ja zeme podiņā ir sausa, pastāv iespēja apdedzināt smalkās saknītes, kas pavasarī ir īpaši jutīgas. Šāds sagatavošanās cikls parasti aizņem aptuveni mēnesi, un tikai pēc tam var ķerties pie nākamā posma.
Kā panākt, lai ziedēšana būtu nepārtraukta?
Kad augs ir ieguvis tumši zaļas, stingras lapas un spēcīgu sakņu sistēmu, ir laiks mainīt stratēģiju. Tagad fokuss tiek pārlikts uz fosforu un kāliju – elementiem, kas atbild par ziedpumpuru veidošanos un krāsu intensitāti. Dārzkopības praksē populāra ir metode, kurā tiek apvienots monokālija fosfāts ar organiskām piedevām, piemēram, biohumusu.
Speciālisti pamanījuši, ka pelargonijas ļoti labi reaģē uz mēslošanas līdzekļiem, kuros ir paaugstināts fosfora saturs (piemēram, ar formulu 13:40:13). Tas dod signālu augam, ka ir laiks “ražot” ziedus. Ja šādu pieeju sāk izmantot aprīļa sākumā, pirmie rezultāti parasti nav ilgi jāgaida.
Biežākās kļūdas, no kurām var izvairīties
Pat labākie nodomi var neizdoties, ja netiek ievēroti daži pamatprincipi, ko uzsver profesionāļi:
Pārlieku liels ūdens daudzums: pelargonijām nepatīk “peldēt” ūdenī, īpaši pēc mēslošanas.
Gaismas trūkums: pat visdārgākais mēslojums nepalīdzēs, ja augs atradīsies tumšā stūrī.
Nepareiza temperatūra: martā uz palodzēm vēl mēdz būt vēss, tāpēc jāraugās, lai saknes neatdzistu no aukstā stikla vai caurvēja.
Lasi vēl: Marts būs mīlestības mēnesis: kura zīme beidzot satiks savu īsto cilvēku- Tamāras Globas jaunākā prognoze
Pieredze rāda, ka šāda pārdomāta mēslošanas shēma strādā pat pie visprasīgākajām šķirnēm. Tiem, kuri šo metodi izmanto regulāri, pelargonijas mēdz uzziedēt pat neierastos laikos, jo augs jūtas pietiekami spēcīgs un pabarots. Tas nav tikai jautājums par estētiku – veselīgs augs ir arī izturīgāks pret kaitēkļiem un kaitēm, kas bieži piemeklē novājinātus telpaugus.
