Eiropas Savienība plāno būtiski mainīt to, kā mēs maksājam par enerģiju. Jaunais Eiropas Komisijas priekšlikums paredz samazināt nodokļus elektrībai, lai tie vairs nebūtu tik nesamērīgi augsti salīdzinājumā ar fosilo kurināmo.
Šobrīd situācija ir paradoksāla: lai gan mēs tiecamies uz zaļāku vidi, nodokļi elektrībai ir daudz lielāki nekā gāzei vai naftai. Plānots, ka jaunie noteikumi palīdzēs mazināt rēķinu slogu un padarīs pāreju uz videi draudzīgāku enerģiju lētāku.
Kāpēc elektrība šobrīd maksā tik dārgi
Daudziem iedzīvotājiem šķiet dīvaini, ka elektrības cena rēķinos tik strauji reaģē uz jebkādām svārstībām pasaules tirgos. Galvenais iemesls ir pašreizējā sistēma, kurā elektrības vairumtirdzniecības cenu joprojām lielā mērā nosaka dabasgāzes izmaksas. Tiklīdz gāze kļūst dārgāka, tas automātiski “pavelk” līdzi arī elektrības rēķinus.
Pēdējā laikā situāciju vēl vairāk saasinājis notikumi Irānā. Konflikta dēļ naftas cenas atkal ir pārsniegušas 100 dolāru atzīmi par barelu. Arī dabasgāzes cenas Eiropā ir piedzīvojušas milzīgu lēcienu. Tas notiek tāpēc, ka caur Hormuza šaurumu, kas šobrīd ir faktiski slēgts, parasti plūst aptuveni piektā daļa no visas pasaules naftas. Šādi enerģētikas šoki skaidri parāda, cik neaizsargāta ir Eiropa savas atkarības dēļ no fosilajiem resursiem.
Nodokļu netaisnība: Elektrība pret gāzi
Statistika rāda skaudru ainu. Vidējā elektrības cena Eiropas mājsaimniecībās 2025. gada sākumā bija aptuveni 0,29 eiro par kilovatstundu. Tajā pašā laikā dabasgāze vidēji maksāja tikai 0,11 eiro. Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu enerģijas vienību elektrības lietotāji maksā divarpus reizes vairāk nekā tie, kas izmanto gāzi.
Liela daļa no šīs starpības rodas tieši nodokļu dēļ. Pagājušajā gadā vidēji 28% no katra elektrības rēķina veidoja dažādi nodokļi un nodevas. Vēsturiski tas tika darīts ar nolūku – valdības izmantoja elektrības nodokļus, lai finansētu atjaunojamās enerģijas projektus un dažādas vides programmas. Tajā pašā laikā gāzes nodokļi tika turēti zemi, lai apkure un transports iedzīvotājiem būtu pieejamāki.
Taču pasaule ir mainījusies. Tagad, kad arvien vairāk cilvēku izvēlas siltumsūkņus vai elektroauto, šī nodokļu politika ir kļuvusi par šķērsli. Cilvēki grib kļūt “zaļāki”, bet nodokļu sistēma viņus par to soda ar augstākiem rēķiniem.
Ko tieši piedāvā Eiropas Komisija
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir skaidri norādījusi, ka fosilā enerģija nākotnē kļūs tikai dārgāka. Tāpēc jaunais priekšlikums, ko plānots publicēt 22. aprīlī, ir vērsts uz to, lai šo tendenci mainītu par labu patērētājiem. Galvenā doma ir vienkārša: elektrības nodokļiem ir jābūt zemākiem nekā nodokļiem naftai un gāzei.
Šis nav pirmais mēģinājums mainīt sistēmu. Pašreizējie ES noteikumi par enerģijas nodokļiem nav mainīti kopš tālā 2003. gada. Iepriekšējie mēģinājumi ieviest reformas atdūrās pret dalībvalstu nespēju vienoties. Piemēram, 2025. gada novembrī līdzīgs plāns neguva vienprātīgu atbalstu. Tomēr tagadējā enerģētikas krīze ir likusi politiķiem rīkoties straujāk.
Ja elektrības nodokļi tiks samazināti, valstu budžetos radīsies iztrūkums. Eksperti piedāvā šo naudu iegūt no fosilās degvielas kompāniju peļņas. Kopš kara sākuma šo uzņēmumu ieguvumi ir ievērojami pieauguši. Eiropas Komisija jau ir devusi mājienus, ka atbalsta ideju par papildu nodokli šai “negaidītajai peļņai”.
Līdzīga pieeja jau tika izmantota pirms dažiem gadiem, kad Eiropa cīnījās ar enerģijas cenām pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šāds solis ļautu ne tikai samazināt rēķinus iedzīvotājiem, bet arī iegūt līdzekļus elektrotīklu uzlabošanai un jaunu vēja un saules parku būvniecībai.
Nākotnes mērķis – obligāta elektrifikācija
Līdz vasarai Eiropas Komisija plāno nākt klajā ar vēl kādu svarīgu jaunumu – obligātu elektrifikācijas mērķi. Tas nozīmē, ka valstīm būs ne tikai jāsamazina nodokļi, bet arī aktīvi jāveicina iedzīvotāju pāreja uz elektriskajiem risinājumiem visās dzīves jomās.
Mērķis ir radīt sistēmu, kas mūs pasargātu no neparedzamiem globāliem notikumiem. Ja lielāko daļu enerģijas mēs spēsim saražot paši no saules un vēja un ja nodokļi šai enerģijai būs draudzīgi, tad tālās valstīs notiekoši konflikti vairs tik tieši neietekmēs katra Latvijas vai jebkuras citas Eiropas valsts iedzīvotāja maciņu. Šī reforma varētu būt tas izšķirošais solis, lai elektrība beidzot kļūtu par loģiskāko un izdevīgāko izvēli katrā mājsaimniecībā.
