Lietuvā šobrīd novērojams nebijis pirkšanas drudzis, ko izraisījušas vērienīgas izmaiņas pensiju sistēmā. Gandrīz puse kaimiņvalsts iedzīvotāju nolēmuši izstāties no pensiju otrā līmeņa, kā rezultātā cilvēku personīgajos kontos ieplūduši aptuveni trīs miljardi eiro.
Šī milzīgā naudas summa uzreiz nonākusi tirdzniecībā, pircējiem masveidā tukšojot mēbeļu, elektronikas un pat dārgmetālu veikalus. Aprīļa vidus kļuvis par robežšķirtni, kad daudziem bija jāpieņem gala lēmums par savu nākotnes uzkrājumu likteni, raksta portāls tv3.lv.
Veikali pircēju aplenkumā
Lietuvas pilsētu ielās un tirdzniecības centros valda neparasta rosība. Mēbeļu salonu vadītāji atzīst, ka šis pavasaris ir pilnīgi citāds nekā ierasts – parasti šajā sezonā pircēju aktivitāte mazinājās, bet tagad salons ir pilns ar cilvēkiem. Iedzīvotāji, kuri gadiem atlikuši dīvāna maiņu vai jaunas virtuves iekārtas iegādi, beidzot jūtas pietiekami turīgi, lai to realizētu.
Līdzīga situācija ir arī elektronikas preču veikalos. Dārgāko viedtālruņu segmentā pieprasījums ir pieaudzis gandrīz divas reizes. Cilvēki labprāt iegādājas jaunākos televizorus un citas sadzīves iekārtas, izmantojot brīvos līdzekļus, kas pēkšņi kļuvuši pieejami. Vidējās summas, ko cilvēki saņēmuši savos kontos, svārstās no pāris tūkstošiem līdz pat četrpadsmit tūkstošiem eiro, atkarībā no tā, cik ilgi katrs veicis iemaksas pensiju fondā.
Kāpēc lietuvieši izvēlējās “dzīvu naudu”?
Lēmumu pamest pensiju otro līmeni pieņēmuši aptuveni 600 tūkstoši dalībnieku, kas ir 40% no visiem sistēmā iesaistītajiem. Daļa iedzīvotāju izvēlējušies vidusceļu – viņi paliek sistēmā, taču izņēmuši daļu no uzkrātā kapitāla. Motivācija visiem ir līdzīga: vēlme sakārtot sadzīvi vai iegādāties lietas, kas nepieciešamas tūlīt, nevis pēc vairākiem gadu desmitiem.
Tiesa, ekonomisti uz šo procesu raugās ar dalītām jūtām. No vienas puses, šāds naudas pieplūdums pamatīgi “uzsilda” ekonomiku un caur nodokļiem papildina valsts budžetu. No otras puses, tiek tērēta nauda, kas bija paredzēta vecumdienām. Turklāt ne visi ir pilnībā apmierināti ar saņemto summu. Tā kā pensiju fondi naudu iegulda vērtspapīros, tos nācās pārdot brīdī, kad tirgus situācija ne vienmēr ir pati izdevīgākā. Tas nozīmē, ka daži saņēmuši nedaudz mazāk, nekā sākotnēji cerēts.
No jauna dīvāna līdz zelta stieņiem
Lai gan lielākā daļa saņemtās naudas aizplūst uz patēriņa preču veikaliem, neliela daļa lietuviešu izvēlas citu stratēģiju. Aptuveni 5% no tiem, kuri izņēmuši naudu, nevis pērk jaunas mantas, bet gan mēģina šos līdzekļus ieguldīt citur. Viens no populārākajiem veidiem ir dārgmetālu iegāde.
Zelta tirgotāji ziņo par milzīgu apgrozījuma lēcienu. Brīdī, kad sākās naudas izmaksas, interese par zelta stieņiem un monētām pieauga pieckārtīgi. Cilvēki šādi mēģina saglabāt savas pensijas uzkrājuma vērtību, tikai darīt to ārpus valsts izveidotās sistēmas. Lai gan sistēmu pametušo skaits ir iespaidīgs, joprojām vairākums – aptuveni 62% dalībnieku – ir izvēlējušies turpināt uzkrāt savu nākotnes kapitālu pensiju otrajā līmenī.
Lietuvas piemērs rāda, cik ātri var mainīties patērētāju uzvedība, ja tiek dota piekļuve ilgtermiņa uzkrājumiem. Tas ir savdabīgs eksperiments, kura patiesās sekas būs redzamas tikai pēc daudziem gadiem, kad pašreizējie pircēji sasniegs pensijas vecumu.
