Latvijas valdības gaiteņos pēdējā laikā valdījis pamatīgs saspringums. Premjeres Evikas Siliņas vadītā koalīcija šonedēļ nonāca ļoti tuvu sabrukumam, un galvenais strīda iemesls bija kārtējais naudas piešķīrums nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”.
Lai gan valdība beigās vienojās par 30 miljonu eiro aizdevumu, šis balsojums atstāja vairāk jautājumu nekā atbilžu, ziņo raidījums Nekā Personīga.
Kāpēc “airBaltic” atkal vajadzīga nauda?
Galvenais iemesls šoreiz ir saistīts ar situāciju Tuvajos Austrumos, kas izraisīja strauju aviācijas degvielas cenu kāpumu. Atšķirībā no parastā benzīna vai dīzeļdegvielas, ko pildām automašīnās, lidmašīnu degviela kļuvusi divreiz dārgāka. Ja februārī tonna maksāja ap 675 eiro, tad aprīlī cena jau pārsniedza 1400 eiro robežu.
Aviokompānijai šāds lēciens nozīmē milzīgus papildu izdevumus, kurus nebija iespējams paredzēt budžetā. Tāpēc valdībai nācās lemt par steidzamu 30 miljonu eiro aizdevumu, lai uzņēmums varētu turpināt strādāt. Interesanti, ka citas aviokompānijas, piemēram, “Ryanair” vai “WizzAir”, daudz vairāk nodrošinās pret šādiem cenu lēcieniem, iepriekš nofiksējot degvielas cenas. “airBaltic” gadījumā šāda aizsardzība bijusi pārsteidzoši zema – tikai ap 10% līdz 20%, kas krīzes brīdī izrādījās nepietiekami.
Strīdi koalīcijā un politiskā atbildība
Lai gan valdība par aizdevumu vienojās martā, Saeimā sākās pamatīga stīvēšanās. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pēkšņi kļuva piesardzīga. Viņi nevēlējās vienkārši atdot naudu uzņēmumam, kuram valsts gadu gaitā jau ir palīdzējusi ar simtiem miljonu eiro. ZZS politiķi pieprasīja, lai kāds uzņemas personīgu atbildību par to, kas ar šo naudu notiks tālāk.
Atmosfēra kļuva tik nokaitēta, ka parādījās ziņas par premjeres mēģinājumiem meklēt atbalstu pie opozīcijas. Izskanēja pat runas par “šantāžu” un investīciju piebremzēšanu Liepājai, ja netiks nodrošināts vajadzīgais balsu skaits. Siliņa šos pārmetumus noraidīja, sakot, ka spiediens drīzāk nācis no otras puses. Galu galā koalīcija palika kopā tikai tāpēc, ka neviena partija šobrīd – neilgi pirms vēlēšanām – negrib gāzt valdību un uzņemties atbildību par visām sakrātajām problēmām.
Miljoni, kas iepludināti gadu gaitā
Daudziem iedzīvotājiem un arī politiķiem nepatiku rada fakts, ka šis nav pirmais un noteikti ne pēdējais valsts atbalsts aviokompānijai. Ja paskatāmies vēsturē, summas ir iespaidīgas:
gadā tie bija 80 miljoni eiro;
Pandēmijas laikā 2020. un 2021. gadā valsts ieguldīja vēl 340 miljonus;
Pēdējos gados notikušas pamatkapitāla samazināšanas un citas sarežģītas finanšu operācijas.
Bažas rada valdības dokumentos minētais risks, ka šo jauno 30 miljonu aizdevumu varētu neizdoties atmaksāt laikā. Tas varētu nozīmēt, ka valstij atkal nāksies pagarināt termiņus vai pat pārvērst šo parādu uzņēmuma akcijās, kas faktiski nozīmētu, ka nodokļu maksātāju nauda uzņēmumā “pazūd” uz ilgu laiku.
Prezidenta brīdinājums un drošības jautājumi
Situācijā iejaucās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka politiķu mūžīgie strīdi un “muļļāšanās” ap vienu uzņēmumu novērš uzmanību no daudz svarīgākām lietām. Šobrīd, kad drošības situācija pie mūsu robežām ir tik saspringta, valstij būtu jākoncentrējas uz Sēlijas poligona izbūvi, austrumu robežas stiprināšanu un dronu tehnoloģiju attīstību.
Prezidents norādīja, ka lielākais ienaidnieks šobrīd esam mēs paši, meklējot vainīgos viens otra rindās, nevis strādājot pie valsts drošības. Viņš arī pieminēja problēmas ar IT sistēmām un vēlēšanu drošību, kas ir kritiski svarīgi jautājumi, kurus nedrīkst atstāt novārtā politisko ķildu dēļ.
Kas notiks tālāk ar “airBaltic”?
Lai valdība saglabātos, satiksmes ministram Atim Švinkam līdz maija beigām ir jāiesniedz jauns uzņēmuma biznesa modelis. ZZS savu atbalstu Saeimā deva tikai ar nosacījumu, ka ministrs būs gatavs šķirties no amata, ja aviokompānijas glābšanas plāns kārtējo reizi neizdosies. Tāpat tiek solīta reorganizācija Satiksmes ministrijā, lai mazinātu birokrātiju un uzlabotu valsts uzņēmumu pārvaldību.
Pašlaik situācija ir it kā atrisināta, taču rūgtuma garša palikusi visiem. Valdība turpina strādāt, bet ir skaidrs, ka uzticība starp partneriem ir krietni iedragāta. Sabiedrībai atliek vien cerēt, ka solītais restrukturizācijas plāns beidzot nesīs skaidrību par to, cik ilgi vēl valsts maka līdzekļi būs jātērē aviokompānijas uzturēšanai.
