Stankeviču ģimenei no Rīgas šī nedēļa atnesa smagu triecienu – Augstākā tiesa nolēma, ka viņiem jāatstāj savs vienīgais mājoklis. Lai gan ģimene dzīvokli iegādājās godīgi, izmantojot hipotekāro kredītu, tiesu ieskatā īpašums ir jāatdod sākotnējam saimniekam.
Šis gadījums ir licis Saeimai steigšus mainīt likumus, taču Stankevičiem tas notika par vēlu, ziņo raidījums Nekā Personīga.
Viss sākās 2020. gadā, kad Inga un Kaspars Stankeviči nopirka dzīvokli jaunajā projektā “Dammes liepas”. Viņi rīkojās kā jebkurš godīgs pircējs – paņēma kredītu bankā uz divdesmit gadiem un sāka tur dzīvot kopā ar diviem maziem bērniem. Tomēr drīz vien pie durvīm klauvēja policija. Izrādījās, ka nekustamo īpašumu darbonis Mārtiņš Vērdiņš, kuram bija pilnvara tirgot dzīvokļus, bija rīkojies nelikumīgi. Viņš pārdeva īpašumu bez reālā īpašnieka piekrišanas un naudu piesavinājās.
Dzīvokļa īpašnieks juridiski bija kāda firma, kas pieder Krievijas pilsonim. Tā kā likums Latvijā līdz šim bija ļoti stingrs, tiesai nebija citas izvēles, kā atzīt, ka noziedzīgi iegūta manta ir jāatdod cietušajam. Nevienu neinteresēja fakts, ka Stankeviču ģimene par krāpšanu neko nezināja un samaksāja pilnu cenu. Viņi kļuva par situācijas ķīlniekiem, kuriem jāmaksā milzīgs kredīts par mājokli, kas viņiem vairs nepieder.
Tiesas lēmums un negaidītais ātrums
Lieta gāja cauri vairākām instancēm. Sākumā Ekonomisko lietu tiesa nostājās ģimenes pusē, bet Apgabaltiesa lēmumu mainīja par labu sākotnējam īpašniekam. Pēdējā cerība bija Augstākā tiesa jeb Senāts. Parasti šādas lietas tur izskata mēnešiem vai pat gadu, un visi cerēja, ka pa šo laiku Saeima paspēs pieņemt jaunos likuma grozījumus, kas aizsargātu godīgos pircējus.
Taču šoreiz tiesa darbojās neparasti ātri. Senāts pieņēma spriedumu, nesagaidot deputātu lēmumu. Tiesneši skaidroja, ka viņi nevar bezgalīgi gaidīt uz politiķiem, jo diskusijas par šo tēmu bez rezultātiem vilkušās jau kopš 2017. gada. Rezultātā tiesa vienkārši piemēroja tajā brīdī spēkā esošo likumu – cietušais īpašnieks ir svarīgāks par godīgo pircēju. Tiesnesis pat atzina, ka cilvēciski tas ir smags lēmums, bet juridiskas iespējas rīkoties citādi tajā brīdī nebija.
Saeimas steidzamā reakcija
Kad ziņa par tiesas spriedumu nonāca atklātībā, politiķi beidzot sāka rīkoties. Saeima vienas dienas laikā, vienbalsīgi pieņēma grozījumus likumā. Jaunā kārtība paredz, ka tiesai turpmāk būs lielāka brīvība vērtēt katru gadījumu atsevišķi. Tas nozīmē, ka tiesneši varēs izlemt atstāt mājokli godīgajam pircējam, ja situācija ir netaisnīga.
Lai palīdzētu tieši Stankeviču ģimenei, likumā ierakstīti īpaši noteikumi. Tie ļauj lūgt lietas pārskatīšanu, ja spriedums pieņemts šī gada sākumā. Tomēr tas negarantē, ka dzīvokli izdosies atgūt. Tas vienkārši dod vēl vienu iespēju tiesāties, izmantojot jaunos noteikumus. Deputāti tagad atzīst, ka šis ir kļūdu labojums, ko vajadzēja izdarīt jau pirms vairākiem gadiem, kad līdzīga problēma skāra mākslinieka Vilipsona ģimeni.
Cīņa par mājām turpinās
Stankeviču ģimene nav padevusies. Viņi ir gatavi iet līdz galam – uz Satversmes tiesu un, ja vajadzēs, pat uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Viņu situācija ir patiešām dramatiska, jo bērni jau sāk jautāt, kad atnāks sveši cilvēki un kur būs viņu jaunās mājas. Vecākiem šobrīd nav atbilžu, tikai apņēmība neatdot savu vienīgo īpašumu bez cīņas.
Ģimene šobrīd meklē juristus, kuriem ir pieredze konstitucionālajās tiesībās un kuri būtu gatavi palīdzēt bez maksas jeb pro bono. Viņiem ir jāsagatavo pieteikums Satversmes tiesai, lai pierādītu, ka pašreizējā valsts sistēma ir pieļāvusi fundamentālu netaisnību. Augstākā tiesa savā spriedumā pat ir devusi mājienu – ja dzīvokli atgūt neizdosies, ģimenei vajadzētu sūdzēt tiesā pašu valsti par to, ka tā nav laikus sakārtojusi likumus un nodrošinājusi cilvēka tiesības uz mājokli.
