Daudzos dārzos peonijas nav tikai puķes, bet gan īstas ģimene, kas ceļo no paaudzes paaudzē. Šie krāšņie krūmi spēj priecēt gadu desmitiem, taču to krāšņums jūnijā ir tieši atkarīgs no tā, cik rūpīgi tie tiek apkopti tieši tagad – aprīļa beigās un maijā.
Pavasara darbu cēliens peoniju dobēs ir īss, un pieļautās kļūdas augs nepiedod, reaģējot ar nabadzīgu ziedēšanu vai pat pilnīgu pumpuru nokalšanu.
Speciālisti un pieredzējuši dārzkopji norāda, ka brīdī, kad no zemes izspraucas sārtie, trauslie dzinumi, augs ir visneaizsargātākais. Lai jūnijā baudītu reibinoši smaržojošas un smagas ziedu galvas, ir vērts pieturēties pie skaidra rīcības plāna, ko piekopj dārza entuziasti, kuriem peoniju kopšana ir sirdslieta.
Pirmais darbs: Higiēnas kūre un “rozā duša”
Tiklīdz asni sasnieguši aptuveni 5–10 centimetru augstumu, dārznieka pirmais uzdevums ir parūpēties par auga veselību. Šajos sārtajos dzinumos jau ir paslēpti nākamie pumpuri, taču tie ir arī iecienīta mājvieta pelēkajai puvei – vienai no bīstamākajām peoniju kaitēm. Ir pamanīts, ka pagājušā gada lapu paliekas kalpo kā īsts inkubators kaites izraisītājiem, tāpēc tīrība ir pirmajā vietā.
Sākumā ieteicams veikt rūpīgu veco pērnā gada “celmiņu” apgriešanu. Tas jādara ar asu sekatoru, griežot līdz pašai zemes virsmai, bet ļoti uzmanīgi, lai neievainotu jaunos, sulīgos dzinumus. Visas augu paliekas nekavējoties jālikvidē, jo peonijas bieži slimo ar botrītu, un neviens nevēlas šīs sporas izplatīt pa visu dārzu. Pēc tam seko dezinfekcija – augsni ap asniem un pašus dzinumus ieteicams apliet ar kālija permanganāta jeb zilā akmentiņa šķīdumu tumši ķiršu krāsā. Tas palīdzēs pasargāt augu no puves, kas mēdz likt pumpuriem nobrūnēt un sakalst vēl pirms atvēršanās.
Otrais darbs: Ēdienkarte “dārza karalim”
Šeit dārznieki iesācēji bieži pieļauj liktenīgu kļūdu. Redzot spēcīgos dzinumus, rodas vēlme tos pamatīgi pabarot ar slāpekli bagātu mēslojumu, piemēram, kūtsmēsliem vai urīnvielu. Taču speciālisti brīdina: ja pavasarī peoniju pārmēslo ar slāpekli, izaugs grezns, zaļš krūms līdz viduklim, bet ziedu tajā būs pavisam maz. Slāpeklis dzen lapotni, kaitējot pumpuru attīstībai.
Maija sākumā, kad stublāji paaugušies par 15 centimetriem, peonijām visvairāk nepieciešams fosfors un kālijs – tā ir enerģija ziedēšanai.
Daudzi pieredzējuši dārznieki izmanto vienkāršu metodi:
Ap krūmu, aptuveni 10 cm attālumā no kātiem, izkaisa sauju pelnu (kālijs) un pusi saujas superfosfāta (fosfors).
Granulas viegli iestrādā zemē un pēc tam augu aplaista. Ar šo barības vielu rezervi pietiks, lai peonija spētu noturēt smagās ziedu bumbas un ziedu krāsa būtu piesātināta.
Trešais darbs: Atbalsts, pirms nav par vēlu
Viens no biežākajiem dārznieku “pārmetumiem” sev jūnija vidū ir laikā neuzstādītie balsti. Peoniju ziedi ir smagi, un pēc pirmā stiprā lietus vai negaisa krūms nereti attopas pie zemes, sasmērējot krāšņās ziedlapiņas dubļos. Ja stublāji netiek nofiksēti maijā, kamēr tie vēl tikai stiepjas uz augšu, vēlāk to izdarīt, nesalaužot sulīgos dzinumus, ir gandrīz neiespējami.
Dārza preču veikalos pieejamie apaļie balsti uz kājiņām ir labākā izvēle. Tiklīdz krūms sasniedzis aptuveni 25 cm augstumu, tam “uzvelk” šo gredzenu. Vēlāk, kad lapotne izaugs, tā pilnībā noslēps konstrukciju, un dārznieks varēs būt mierīgs – pat vislielākās lietusgāzes nesabojās puķu dobes estētiku.
Lielais tabu: Pārāk dziļa stādīšana un rakšana
Daudzi mēdz sūdzēties, ka peoniju krūms dārzā dzīvo gadiem, tiek kopts un mēslots, bet nekad nezied. Deviņos no desmit gadījumiem iemesls ir viens – pārāk dziļi iestādīti atjaunošanās pumpuri. Dažkārt saimnieki, gribot pasargāt sārtos asnus no sala, tos pavasarī pārāk centīgi apber ar biezu zemes kārtu.
Peonija ir lepns augs – tās pumpuriem jāatrodas ne dziļāk par 3–5 centimetriem no zemes virsmas. Tiklīdz tie ir dziļāk, augs pārtrauc ziedēt un ražo tikai lapas. Aprīlī ir pēdējais brīdis to pārbaudīt! Ja pamanāt, ka asni sēž dziļā bedrē, zeme uzmanīgi jāatkašņā. Tāpat nekad nevajadzētu peonijas dobi kaplēt ar lielu spēku – tās saknes ir trauslas un atrodas tuvu virszemei. Tā vietā labāk izmantot plānu komposta mulčas kārtu, kas reizē kalpos gan kā barība, gan aizsardzība pret nezālēm.
Ievērojot šos vienkāršos soļus, peonijas atdarīs ar tik bagātīgu ziedēšanu, ka kaimiņi neviļus apstāsies pie jūsu sētas, lai apbrīnotu dārza karalienes krāšņumu.
