Vienubrīd paziņoja, ka saņēmējai pašai tomēr nekas nebūšot jādara. Tad atbildēja, ka sūtījumu varot atmuitot arī pati, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta uzturēto elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Kad kopš 30. novembra jau bija pagājušas gandrīz divas nedēļas,
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē, atvainodamies par muitas darbinieka pārsteidzību, Mārai teikuši, ka nekādus brokerus meklēt tomēr nevajagot.
Un atsūtījuši ievedmuitas un pievienotās vērtības nodokļu rēķinu kopsummā par 395,03 eiro. Savukārt citā rēķinā par sūtījuma atvešanu līdz Latvijai jāmaksā 234,37 ASV dolāri (ap 206 eiro).
Pēc tā iznāk, ka par atvešanu un nodokļos jāsamaksā aptuveni 600 eiro jeb ceturtā daļa no Māras māsīcas norādītās sūtījuma vērtības 2490 ASV dolāru apmērā (2194,61 eiro).
Nekomerciāls sūtījums virs 45 eiro
Kā stāsta Māra, tikpat pārsteigta un izbrīnīta par Latvijā ieviesto kārtību bijusi arī viņas Kanādā dzīvojošā māsīca, kura domājusi, ka ģimenes relikvijas, turklāt savulaik Latvijā izgatavotas rotaslietas, ja tās tiek nosūtītas atpakaļ, nemaz neapliek ar nodokļiem.
“Bez dažām sudraba rotaslietām lielākajai daļai šo relikviju gan ir tikai atmiņu vērtība,” piebilst Māra. “Piemēram, radinieces kaklā karama birka no bēgļu nometnes, viņas tēva pulkstenis un citas.
Tāpēc vēl jo vairāk izbrīna šīs absurdās prasības un pārspīlētie rēķini. Vai valsts budžets tik ļoti cietīs, ja sudraba svars nebūs precīzi zināms? Turklāt, ja ņem vērā, ka Latvijā sudraba uzpirkšanas cenas ir smieklīgas – no 0,17 līdz 0,36 eiro par vienu gramu?”
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē paskaidro, ka no trešās valsts Eiropas Savienības dalībvalstī ievestās preces jāpiesaka muitas procedūrai. Saņēmējs tās var saņemt, noformējot muitas deklarāciju rakstiski vai mutiski un samaksājot likumos noteiktos nodokļus.
Par nekomerciālu sūtījumu, ko viena privātpersona no valsts, kas nav ES dalībvalsts, sūta otrai privātpersonai ES dalībvalstī, atbrīvo no ievedmuitas nodokļa, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro. Nodokļi ir jānomaksā neatkarīgi no tā, vai sūtījumā ieliktie priekšmeti tiek sūtīti kā dāvana, kā arī neatkarīgi no tā, vai tās ir jaunas vai lietotas.
Tā kā Mārai Jakubovskai domātajā sūtījumā bijuši dažādi priekšmeti, piemēram, dzintara krelles, pulkstenis, rotaslietas, muitas deklarācijā katrs būtu jāapraksta atsevišķi, cita starpā norādot arī katra svaru un vērtību.
No tā saprotams, ka, kaut arī sūtījums vēl nebija saņemts un ar rokām aptaustīts, Mārai Jakubovskai bijis jāzina katras sūtījumā ieliktās sudraba rotaslietas svars….
VID Muitas pārvaldē noliedz, ka Mārai Jakubovskai nebūtu paskaidrots, kādas ir preču deklarēšanas iespējas, saņemot pārrobežu pasta sūtījumu, ko piegādā kurjerpasts. Ar ievedmuitas un pievienotās vērtības nodokli esot aplikts viss sūtījums, nevis katrs priekšmets atsevišķi.
Diemžēl māsīcas sūtījumu Māra Jakubovska nav saņēmusi vēl šobaltdien, tāpēc ka no savas algas uzreiz nespēj samaksāt tādus rēķinus.