No 29. maija līdz 28. jūlijam Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) apskatāma Aleksandra Kamšilova gleznu izstāde “Mīļotās Latvijas daba”
Izstādes atklāšana 29. maijā plkst. 15.00!
Draugu un radinieku mudināts, rēzeknietis Aleksandrs Kamšilovs pēc ilgāka pārtraukuma ir sarīkojis savu darbu izstādi Latgales Kultūrvēstures muzejā. Kā labs iemesls tam ir autora 70. dzīves jubileja, kad ir vēlēšanās apkopot un novērtēt paveikto. Jau pagājis gandrīz 41 gads, kopš viņš pirmo reizi uzdrošinājās publiski izstādīt pirmos mēģinājumus gleznošanā.
Mākslinieks dzimis 1949. gada 7. jūnijā Hersonas apgabalā, Ukrainā. Kopā ar ģimeni uz Latviju pārcēlies dzīvot 1972. gadā. Rēzeknē visu darba mūžu strādājis celtniecības organizācijā “PMK-5” par jumiķi. Piedalījies pilsētas jauno dzīvojamo māju celtniecībā 20. gs. 70.-80. gados. Brīvajā laikā pašmācības ceļā apguvis bajāna spēli un aizrāvies ar gleznošanu. Par savu skolotāju uzskata Jakovu Beketovu, kura vadīto studiju Rēzeknes Kultūras namā apmeklējis no 1974.-1976. gadam. Iesaistījies pašdarbības gleznotāju kopējo izstāžu rīkošanā Rēzeknes Novadpētniecības muzejā (tagad Latgales Kultūrvēstures muzejs) 1978., 1980. un 1982. gadā.
Uzskatot savu darbošanos ar otām un krāsām par hobiju, Aleksandrs Kamšilovs par savu gleznošanas tehniku izvēlējies akrilu, dažkārt lietojot arī akvareli un pasteli. Gleznas kompozīcija tiek radīta pakāpeniski, vairākos posmos. Pirmkārt, ar zīmuli, flomāsteru vai vaska krītiņiem dabā tiek uzskicēts iepaticies motīvs, tad – jau mājās ar krāsām uzgleznots uzmetums, bet, lai izvēlētos atbilstošu izmēru galarezultātam, tiek novērtētas motīva kompozicionālās un mākslinieciskās vērtības. Mākslinieks ir kritisks pret saviem darbiem, spējot tos skatīt it kā no malas, lai nākošajos gleznojumos panāktu lielāku izteiksmību. Autors atzīst, ka bez gleznošanas savu dzīvi vairs nevar iedomāties, tā aizrauj, atveldzē un dod spēku. Gadiem ejot, mākslinieka dzīvoklī sakrājies plašs skiču, uzmetumu un noformētu darbu klāsts.
Visvairāk Aleksandram Kamšilovam patīk gleznot dabas motīvus, kurus noskata tepat tuvākajā apkārtnē vai izbraukumos citur Latvijā. Gaujas un Daugavas ainavas, Rāznas, Cirmas, Adamovas ezera apkārtne, Pertnieki un Ančupāni, vārdā nenosaukti dabas “stūrīši”, kur autors pavadījis daudzas stundas makšķerējot, mājas pārtop gleznu kompozīcijās. Dabas attēlojumā maz ir redzama cilvēka klātbūtne, pat lauku mājas kā objekts ir reti iekļautas ainavā. Katrai gleznai ir sava īpaša noskaņa, kuru raksturo dienas ritma maiņas – miglains rīts vai saulriets pie ezera, spilgts dienvidus lauku pļavā vai krēslas stunda pār mežu tālēm. Arī katrs gadalaiks Latgales dabu iekrāso īpaši, un autors piešķir katram motīvam piesātinātu kolorītu katras parādības visspilgtākajā izpausmē.
Savu līdzcilvēku portretu zīmējumi interesē Aleksandru Kamšilovu ne tikai kā šī brīža fiksācija, bet arī atskats pagātnē. Piemēram, savu dzīves biedri autors attēlojis dažādos viņas dzīves posmos, par paraugu ņemot fotogrāfiju. Tāpat zīmējumos pārtop mazmeitu un mazmazmeitu portreti. Autors atzīst, ka cilvēku portretēšanu viņam savulaik ierādījis pirmais skolotājs Jakovs Beketovs savā studijā, kur dzīva modeļa zīmēšana bijis īpašs notikums.
2017. gadā Aleksandrs Kamšilovs sarīkojis savu pirmo nelielo izstādi Rēzeknes 2. bibliotēkā, ko var uzskatīt kā sagatavošanos šai plašākajai darbu parādei Latgales Kultūrvēstures muzeja izstāžu zālē.