Kad viņš nokļuva līdz pagrabam, viņš atklāja kaut ko briesmīgu – Oļesjas nedzīvais ķermenis peldēja ģimenes pelbaseina dibenā.
Ruslans metās basainā, izvilka Oļesjas ķermeni no ūdens, bet viņa neelpoja. Viņš novietoja meitu uz grīdas, kamēr vecvecāki zvanīja palīdzības dienestam. Ruslans tikmēr mēģināja meitu atdzīvināt, veicot sirds masāžu un mākslīgo elpināšanu.
Māte, ieraugot briesmīgo skatu, noģība.
Pēc 10 minūtēm ieradās ātrā palīdzība un mēģināja atdzīvināt bērnu. Neilgi pēc tam tika paziņots, ka meitene ir mirusi. Ruslans nespēja pieņemt šo faktu. Viņš pārliecās pār meitu un turpināja atdzīvināšanas pasākumus paša spēkiem. Ārsti teica, ka viņam ir jāapstājas un “jābeidz mocīt mirušais ķermenis.”
Brīnumainā kārtā mazā meitene pēc dažiem mirkļiem sāka elpot. Bija pagājušas 40 minūtes. Ātrā palīdzība aizveda Oļesju uz slimnīcu, viņai iestājās koma. Ārsti un speciālisti vairākas dienas ārstēja jauno meiteni.
Vienīgais, ko Ruslans un Anastasija spēja darīt, ir lūgt Dievu, kaut nu viņu meita atgūtos. Drīz vien meitas stāvoklis uzlabojās. Viņa tika pārvesta uz citu slimnīcu, lai turpinātu tālāku ārstēšanu.
Pēc divām nedēļām Oļesja pamodās, bet nespēja runāt, redzēt vai kustēties. Nākamo nedēļu laikā viņas stāvoklis krasi uzlabojās, viņai atgriezās redze un viņa lēnām mācījās atkal staigāt.
Pēc vairākiem mēnešiem Oļesja beidzot ir pilnīgā atkopusies. Līdzko mediji padzirdēja par šo stāstu, Ruslans kļuva par nacionālo varoni. Un ne velti – tēvs tiešām rīkojās varonīgi!
Lai šis stāsts jūs iedvesmo nepadoties pat šķietami bezcerīgos brīžos!
Avots: boredomtherapy.com
