Kādreiz mans nams Madonā, pašā pilsētas pievārtē, atgādināja dzīvīgu un trokšņainu skudru pūzni, kurā valdīja nemitīga kustība un dzīvība.
Lasīt vairāk
Kaut arī nepastāv vienota aizsardzības metode pret telefonkrāpniecību, visefektīvākā profilakse ir informētība par krāpnieku metodēm, kas sniedz iespēju novērst incidentus sākuma stadijā
Lasīt vairāk
Pīrāgs «Karameles brīnums» ir viens no tiem desertiem, kas iekaro sirdi jau ar pirmo kumosu. Maiga mīkla un piesātināta karameļu garša padara šo mājas konditorejas izstrādājumu par īstu atradumu ikvienam saldumu mīļotājam.
Lasīt vairāk
Dzīve mēdz izspēlēt dīvainus jokus tieši tajos brīžos, kad šķiet – beidzot viss ir nostājies savās vietās. Dažreiz pietiek ar vienu vienīgu pavasarīgi saulainu sestdienas pēcpusdienu un pāris neveikliem meliem, lai gadiem būvēta uzticības pils sabruktu dažu minūšu laikā.
Lasīt vairāk
Katru pavasari, kad braucām ciemos uz Latgali, es apbrīnoju sava tēvoča Vitālija kartupeļu laukus – tie vienmēr auga griezdamies, un rudenī viņš no viena krūma cēla ārā veselu spaini prāvu tupeņu.
Lasīt vairāk
Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem, un ne visi no tiem ir patīkami. Dažreiz pietiek ar vienu vienīgu, it kā nejauši izmestu teikumu, lai visa pasaule, ko esi rūpīgi būvējis un kopis gadu desmitiem, pēkšņi sašķobītos pašos pamatos.
Lasīt vairāk
Man ir četrdesmit septiņi gadi, un jau vairāk nekā desmit gadus esmu šķīrusies. Dzīvoju viena pati savā mājīgajā divistabu dzīvoklī Valmierā, Pārgaujas pusē.
Lasīt vairāk
Cits jau sen būtu sapratis, ka kāpšana uz viena un tā paša grābekļa ir sāpīga, bet es to daru ar apskaužamu stūrgalvību. Uzreiz pārbaudīt lietas un iet vieglāko ceļu? Tas nav manā stilā. Es labāk izvēlos cīņu ar savu iekšējo dīkdienību un vilcināšanos, padarot katru darbu par īstu šķēršļu joslu.
Lasīt vairāk
Kad dēlam paliek divdesmit septiņi gadi, vecāki parasti cenšas vairs neiejaukties viņa privātajā telpā. Tu vairs neuzdod tiešus jautājumus par to, ar ko viņš tiekas, vai tas ir uz palikšanu vai tikai īslaicīgs aizraušanās posms.
Lasīt vairāk
Septiņus gadus mana dzīve Cēsīs ritēja pēc mana personīgā pulksteņa. Ja neskaita manu uzticamo suni vārdā Lācis un pāris tuvas draudzenes, ar kurām kopā brīvdienās mēdzām izstaigāt Gaujas senlejas takas, es dzīvoju viena.
Lasīt vairāk
Nesen viesojos pie savas kaimiņienes Zinaīdas, kuras dārzs ik gadu priecē ar neiedomājamu krāšņumu. Viņa, būdama pieredzējusi puķkopre, man atklāja savus slepenos knifiņus, uzsverot, ka tieši šobrīd tiek ielikts pamats visai sezonai.
Lasīt vairāk
Es sēdēju speciālista Gata kabinetā pašā Rēzeknes centrā un ilgstoši nespēju izrunāt ne vārda, jo kaklā bija sakāpis tāds kā kamols. Pa atvērto logu telpā lēnām plūda svaigais pavasara gaiss, un pilsētas skvēros jau sāka zaļot pirmie asni, liecinot par jaunu sākumu dabā, bet manās rokās viegli šūpojās balta papīra lapa, kuru es nevarēju nolikt malā.
Lasīt vairāk