Viss sākās pavisam parastā marta pēcpusdienā Tukumā. Ārā valdīja pavasarīgs nemiers – sniegs dārzos jau bija gandrīz nokusis, un pa logu varēja redzēt pirmās sniegpulkstenītes.
Lasīt vairāk
Sasniedzot četrdesmit, piecdesmit vai sešdesmit gadu slieksni, daudzas sievietes sāk uz savu ikdienu un prioritātēm raudzīties pavisam citādi, bieži vien uzdodot sev būtisku jautājumu: kurā brīdī vīrieša klātbūtne dzīvē pārstāj būt galvenais atskaites punkts?
Lasīt vairāk
Marta otrajā pusē, kad pavasaris jau sāk burtiski virmots gaisā, organisms pats sāk prasīt vairāk svaiguma un kraukšķīgu dārzeņu.
Lasīt vairāk
Agrāk marta beigas man pagāja mēģinot izpatikt stādiem ar visām iespējamām tehnoloģijām. Mana palodze izskatījās pēc sarežģītas laboratorijas – visur vijās vadi, mirgoja taimeri un dārgās fitolampas spīdēja pa visu istabu.
Lasīt vairāk
Daudzi autovadītāji gadu gaitā izveido ieradumu piestāt tikai konkrētās, sev labi zināmās degvielas uzpildes stacijās, un tam ir visai pamatots iemesls. Lai gan vizuāli degviela visur šķiet vienāda, tās faktiskais sastāvs un kvalitātes rādītāji dažādos tīklos var ievērojami atšķirties.
Lasīt vairāk
Man ir trīsdesmit trīs gadi, un lielāko daļu savas dzīves esmu pavadījis Ogrē. Šeit es strādāju par būvuzraugu – darbs ir atbildīgs, prasa precizitāti un mieru. Ar Zani mēs iepazināmies pirms četriem gadiem kādā pilsētas pasākumā pie pilsētas skvēra.
Lasīt vairāk
Šodien esmu nolēmis palutināt sevi ar kaut ko pavisam vienkāršu, bet tajā pašā laikā neiedomājami svaigu – tie ir košas krāsas burkānu salāti.
Lasīt vairāk
Redīsi ir vieni no pirmajiem dārzeņiem, ko varam baudīt savā dārzā pašā pavasara sākumā. Tie aug tiešām ātri, un pirmā raža parasti ir gatava jau aptuveni četras nedēļas pēc tam, kad parādījušies pirmie asni.
Lasīt vairāk
Salāti manā virtuvē vienmēr ir ieņēmuši īpašu vietu, jo tie sniedz to patīkamo viegluma sajūtu, ko nevar aizstāt neviens cits ēdiens.
Lasīt vairāk
Mūsu ģimenē bijām divi brāļi – es, vecākais, un Dzintris, kurš ir astoņus gadus jaunāks par mani. Mūsu bērnība pagāja Valmierā, netālu no Gaujas krastiem, kur vasarās smaržoja pēc pļautās zāles un tēvs mūs mācīja makšķerēt.
Lasīt vairāk
Es nospiedu pogu “Reģistrēties” naktī, ap diviem. Pa dienu es tam nekad nesaņemtos. Pa dienu esmu prātīga, pieaugusi sieviete: bibliotekāre Jana, divu jau pieaugušu bērnu mamma un maza mazdēla vecmāmiņa.
Lasīt vairāk
Nupat gadījās nejauši saskrieties ar savu kādreizējo kaimiņieni Mariju I. Viņai tagad ir jau septiņdesmit divi gadi. Marija ir maza auguma sieviete ar pavisam tievām rociņām. Mugurā viņai bija tas pats vecais, saulē izbalējušais haki krāsas mētelis, bet rokā viņa nesa tīkliņu.
Lasīt vairāk