Vēl viens svarīgs punkts ir drošības pasākumi. Strādājot ar minerālmēsliem, es vienmēr valkāju cimdus un aizsargbrilles. Strādājot ar minerālmēsliem, es vienmēr valkāju cimdus un aizsargbrilles.
Es nepārsniedzu uz iepakojuma norādīto devu un cenšos, lai granulas nenokļūtu uz augu lapām un stublājiem. Pēc barošanas pabeigšanas rūpīgi nomazgāju rokas ar ziepēm un ūdeni.
Ar organiskām vielām, protams, var rīkoties brīvāk, bet arī šeit ir svarīgi ievērot samērīguma sajūtu. Pretējā gadījumā ieguvumu vietā var iegūt sakņu apdegumus un citas nepatikšanas.
Nobeigumā, dārgie dārzkopji, vēlos sniegt dažus vienkāršus padomus, kas palīdzēs jums saprast, vai jūs pareizi barojat savus tomātus. Rūpīgi aplūkojiet augus.
Ja tomātu lapas ir lielas, sulīgas un tumši zaļas, tad tās ir pietiekami barotas. Veseliem tomātiem ir arī spēcīgi, biezi stublāji bez vītuma pazīmēm. Un, protams, olnīcu pārpilnība un lieli, vienmērīgi augļi ir droša zīme, ka viss ir kārtībā.
Tomātus nevajadzētu stādīt vienā un tajā pašā vietā vairāk nekā divus gadus pēc kārtas. Labāk tos pārmaiņus audzēt ar citām kultūrām. Ideāli priekšteči tomātiem ir pākšaugi, ķirbji, sakņaugi. Bet pēc kartupeļiem vai paprikas nav ieteicams stādīt – tiem ir pārāk daudz izplatītu slimību un kaitēkļu.
Protams, īpašu uzmanību pievērsiet šķirņu un hibrīdu izvēlei. Tagad tirgū ir tādas tomātu šķirnes, ka galva ir apaļa! Taču nevajag dzīties pēc eksotikas, bet izvēlēties pārbaudītas, zonētas šķirnes.
Pievērsiet uzmanību to izturībai pret slimībām, augļu nogatavošanās savlaicīgumam un transportējamībai. Siltumnīcām labāk piemēroti augstražīgi indeterminanti tomāti, bet atklātā laukā – zema auguma determinanti tomāti. Taču pat visskaistākā šķirne nesniegs labu ražu bez pienācīgas kopšanas un mēslošanas. Tātad viss ir jūsu rokās, dārznieki!