Bērni dalās atmiņās par savu IEPRIEKŠĒJO DZĪVI – vai tas ir reāli? (3)

Mēs neskatāmies ugunsdzēsēju lietas

“Mans dēls pirms dažiem mēnešiem pateica, ka viņš kādreiz bija ugunsdzēsējs – viņa vienība tika izsaukta uz kādu ugunsgrēku. Mājā nebija ģimenes, tādēļ viņi vienkārši nodzēsa liesmas. Un tad negaidīti ugunsdzēsēju mašīna aizdegās “un es nomiru.” Mēs ģimenē neskatāmies nekādas ugunsdzēsēju lietas – ne filmas, ne seriālus, tādēļ viņš to nevarēja vienkārši izdomāt.”

Kā viņa dzīvoja, pirms viņa piedzima

“Mana meita man izstāstīja par savu dzīvi, ko viņa dzīvoja, pirms piedzima. Viņa aprakstīja sevi kā sievieti ar gariem matiem, kura dzīvoja kādā dzīvoklī, kura ārpusē bija augstas ugunsdzēsēju kāpnes. Viņa brauca ar Volkswagen vabolīti un valkāja garus svārkus. Vēlāk viņa teica, ka ir nokritusi pa kāpnēm un nomirusi. Visas lietas, ko viņa stāstīja, bija ļoti spilgtas un detalizētas. Diezgan spokaini. Tagad viņai ir 19 gadu un viņa neatceras neko no stāstītā. Tādēļ vienmēr pierakstiet, ko jums jūsu bērni stāsta!”

Lasi vēl: Biedējošs video: skaties kā vīrietis vienlaicīgi atbrīvo 300 indīgas čūskas!

Končons

“Ap to laiku, kad mans draugs bija spējīgs izveidot pilnus teikumus (aptuveni 2 gadu vecumā), viņš stāstīja daudz stāstu par to, kā viņš ir bijis amerikānis, kura vārds bija Končons. Viņš stāstīja, ka tad, kad viņa sieva un bērns saslima un nomira, viņš pārcēlās uz dzīvi kalnos kopā ar zirgu. Viņš nomira no lauzta kakla pēc tam, kad iekrita gravā.”

Biedējoši

“Mans brālēns, kad bija aptuveni 3 gadu vecs, braucot mašīnā kopā ar savu mammu, norādīja uz kādu māju, kas gadījās pa ceļam un teica: “Es šeit nomiru”.”

Avots: thoughtcatalog.com