Tāpēc, protams, kā jau jebkura pašpārliecināta un mierīga sieviete, es kritu panikā. Es mēģināju noraut ūdeni miljons reizes, bet tas visu padarīja tikai sliktāku. Es biju bijusi tur iekšā jau daudz par ilgu. Es tiešām biju panikā.
Tur bija tikai viens izkārnījumu gabals. Tāpēc es izdarīju vienīgo, ko varēju iedomāties – ietinu savu kaku miljons tualetes papīra gabalos un ieliku to savā somiņā.
Arī tas bija briesmīgs lēmums, bet neko citu nevarēju iedomāties. Un nu, ko tālāk? Mēs sēdējām uz dīvāna, skūpstījāmies un tā, bet viss, par ko es spēju domāt, bija kaka manā somā.
Viņš: Tu esi tik skaista. Tu mani savaldzināji jau brīdī, kad uzsmaidīji man.
Es: Tas ir tik mīļi.
Es savā galvā: Man somiņā ir kaka
Tātad, pēc dažām stundām viņš izmantoja vannas istabu un es dzirdēju, ka tiek nolaists ūdens. Viņš to bija salabojis. Es pēc tam aizgāju uz vannas istabu, lūdzoties visiem dieviem, kaut man izdotos kaku aizskalot prom.
Ieliku to podā un norāvu ūdeni. Paldies Dievam, tas strādāja. Es biju brīva. Es izdzīvoju. Es esmu izdzīvotāja.
Tāds ir stāsts. Vīrietis sēdēja un stāstīja man, ka esmu labākā sieviete, ko viņš jebkad saticis, nezinot, ka tikai pāris metru attālumā manā somiņā stāvēja mana kaka, ko es biju izzvejojusi no viņa tualetes poda.
Avots: mandatory.com
