Uzticēšanās pēc četrdesmit vairs nav tukši vārdi vai skaisti tosti pie vīna glāzes. To veido pavisam mazi ikdienas sīkumi, kas it kā nemanāmi satur attiecības kopā — vai arī ļauj tām sabrukt kā nepabeigtai adījumam, kuram atnāk vaļā viens vienīgs valdziņš.
Lasīt vairāk
Vecvecāku mīlestība ir īpaša un reizēm klusa savā nesavtībā. Tā ir vēlme atdot labāko, lai tikai redzētu savus mazbērnus laimīgus un veiksmīgus. Mēs skatāmies uz viņiem un saskatām savu turpinājumu – tos pašus acu skatienus un rakstura iezīmes, kas reiz piemita mums pašiem.
Lasīt vairāk
Rīts sākās nevis ar uzmundrinošu saules staru, bet ar smagu, lipīgu nogulsni dvēselē, ko bija atstājusi anonīma ziņa
Lasīt vairāk
Nekad nebūtu domājis, ka mana dzīve apmetīs tādu kūleni. Viss sākās pirms trim gadiem, kad Rīgā, kādā lietainā novembra vakarā, nejauši iepazinos ar Džesiku
Lasīt vairāk
Ideja apmesties tradicionālā japāņa mājā mums šķita satriecoša. Taču realitāte izrādījās gaismas gadu attālumā no tām romantiskajām bildēm un cerībām, ko bijām izlolojuši savos prātos
Lasīt vairāk
Krišjānis mani uzrunāja pagājušajā ceturtdienā, tieši pirms darba dienas beigām, kad Siguldas nodaļas birojā valdīja ierastais pirmsbrīvdienu klusums.
Lasīt vairāk
Kad šķiet, ka jau viss pamazām nokārtojas – ierodas atkal viņš. Un vēl tā ziņa…
Lasīt vairāk
“Man ir pilnīgi vienalga ko domā tavas draudzenes. Es viņām pielīst netaisos”
Lasīt vairāk
Trīs gadus es vīram stāstīju, ka vadu uzņēmumu. Dzīvojām šiki, bet tad viņš ieraudzīja mani darbā, ar lupatu rokās
Lasīt vairāk
Gadījums mūs saveda kopā autobusa pieturā pašā mūsu pilsētiņas malā, kur asfalts nomaina lauku ceļu, bet piecstāvu mājas stāv kā retas zvaigznes, skatoties mugurā tumstošajam mežam
Lasīt vairāk
Man tolaik bija piecdesmit astoņi gadi. Tas ir tāds savāds vecums – it kā vēl neesi vecs, spēka vēl pietiek, bet tajā pašā laikā saproti, ka lielākā daļa dzīves kalna jau ir pāri. Tu vairs neskrien ar tādu degsmi kā divdesmit gados, un pasaule vairs nešķiet tik bezgalīgu iespēju pilna. Drīzāk tu vienkārši dzīvo.
Lasīt vairāk
Pēc piecdesmit gadu sliekšņa pārkāpšanas esmu sapratusi vienu būtisku lietu: dzīvē stabilitāte ir ne mazāk svarīga par jūtām. Mans stāsts nav par lielām skumjām, bet gan par pragmatisku skatījumu uz dzīvi un to, cik svarīgi ir nepazaudēt pamatu zem kājām pat tad, kad šķiet, ka esi atradis cilvēku, kuram vari uzticēties pilnībā.
Lasīt vairāk