Nesen mūsu redakcijā pienāca vēstule no lasītāja Arvja, kurš vēlējās dalīties savā pieredzē. Viņš raksta: “Es nekad neesmu ticējis liktenim vai tamlīdzīgām lietām, bet tas, kas notika pirms pāris gadiem Rīgas autoostā, man lika pārdomāt visu.
Lasīt vairāk
Uzaicināju uz randiņu vecāku sievieti. Kad oficiants man atnesa ēdienkarti, es jau jutu, ka vakars pārstāj būt mierīgs, taču pat iedomāties nevarēju, ka pēc pusstundas mani sajauks ar dubļiem
Lasīt vairāk
Mēs ar sievu dēlam vienmēr esam centušies dot to labāko, cerot, ka tas palīdzēs viņam vieglāk uzsākt savu dzīvi. Skola, pirmā automašīna un pat palīdzība ar dzīvokļa iemaksu mums šķita kā loģisks atbalsts no vecāku puses.
Lasīt vairāk
Uz putekļainas ciemata ieliņas, saceldams nelielu mākonis, apstājas mirdzošs, “uztūcis” melnas krāsas džips. No tā izkāpj pilsētnieku pāris – vīrs un sieva, abi dārgos zīmolu apģērbos
Lasīt vairāk
Vai zināt, kas vieno vācieti, amerikāni un turku, kuri pirmo reizi ierodas mūsu pusē? Pareizi — vienādi ieplestas acis un sastingusi sejas izteiksme
Lasīt vairāk
Mēs ar Mārtiņu dzīvojam kopā jau otro gadu, un kopumā mūsu sadzīve līdz šim šķita mierīga un sakārtota. Es strādāju no mājām, un automašīna man ikdienā nav nepieciešama katru mīļo brīdi, tāpēc nekad neesmu taisījusi traci, ja viņam vajadzēja aizskriet līdz veikalam vai nokārtot kādas darīšanas.
Lasīt vairāk
Šis stāsts sākās pirms aptuveni sešiem mēnešiem, kad iepazinos ar Līgu. Man ir trīsdesmit astoņi gadi, viņai – trīsdesmit seši. Līga audzina desmit gadus vecu dēlu Markusu no savas pirmās laulības.
Lasīt vairāk
Dzīve mēdz piespēlēt sižetus, kurus pat kino scenāristi nespētu izdomāt. Man ir 35 gadi, un līdz šim es ticēju, ka mana laulība ir stabils un drošs patvērums.
Lasīt vairāk
Ziemā mēs bieži vien izejam no mājas, cerot, ka sals mūs pasaudzēs, un par īsto aukstumu atceramies tikai tad, kad roku un kāju pirksti jau sāk zaudēt jutību. Standarta padomi tipa “uzvelc biezākus cimdus” lielos mīnusos bieži vien vairs nepalīdz.
Lasīt vairāk
Anete un Juris sareģistrējās tikai pirms pusgada. Lai iekrātu naudu paši savam mājoklim, jaunais pāris nolēma sākumā padzīvot Jura mātes dzīvoklī. Gandrīz uzreiz Anete pamanīja kādu dīvainu lietu: vīramāte, Intas kundze, dievināja atkārtot frāzi: “Es jūsu ģimenes dzīvē nejaucos, jums ir sava pasaule.”
Lasīt vairāk
Sarunas par vecumu parasti sākas ne no tās puses. Cilvēki skatās pasē, saskaita nodzīvotos gadus un smagi nopūšas, sakot, ka viss jau ir nokavēts. Patiesībā vecums nemaz nav stāsts par cipariem, bet gan par brīdi, kad cilvēks kļūst emocionāli un fiziski trauslāks.
Lasīt vairāk
Paula vienmēr ir mācējusi saglabāt mierīgu sejas izteiksmi pat visgrūtākajos brīžos. Šo mākslu — savaldības un gandrīz teatrālas izturības apvienojumu — viņai savulaik iemācīja vecmāmiņa. Vecā kaluma sieviete mēdza teikt: “Paulīt, ja vēlies uzzināt patiesību, iemācies kļūt nemanāma…
Lasīt vairāk