Pateicoties draudzenes palīdzībai, Inga atklāja savu īsto dzīves ceļu. Tā viena diena atklāja vairāk nekā desmit gadi kopdzīves
Lasīt vairāk
Katru rītu, izejot no darba, Elīna atstāja uz soliņa pie ieejas ieliņā sviestmaizi un ūdens pudeli. Dažreiz – termosu ar kafijas atlikumiem. Kādam…
Lasīt vairāk
— Kur tu sataisījies iet ar manām mantām? — šis teikums skanēja kā negaidīti atvērtas skapja durvis
Lasīt vairāk
Rihards nāca mājās noguris tā, it kā viss darba dienas smagums būtu sakritis plecos vienlaikus. Viņš vilka kājas gluži pa zemi un domāja tikai par divām lietām: silta sviestmaize un silts dīvāns.
Lasīt vairāk
Ļaudis satraucās, ziņoja iecirkņa pilnvarotajam. Tas atbrauca, pārbaudīja dokumentus, nomierināja visus, sakot, ka tā esot tālā radiniece vecmāmiņai Zinīdai, kura aizsaulē devās pirms dažiem gadiem deviņdesmit sešu gadu vecumā.
Lasīt vairāk
Ir teksti, kas lasās nevis kā sauss stāsts par pagātni, bet kā veca nošu burtnīca, kas aizmirsta uz klavierēm: papīrs dzeltens, stūri nodiluši, bet melodija joprojām skan. Galinas Višņevskas dzīvesstāsts ir tieši tāds.
Lasīt vairāk
Es sāku strādāt par taksistu nevis naudas dēļ. Nauda — tās ir tikai papīra lapiņas. Es sāku, jo klusums manā vienistabas dzīvoklī nomalē kļuva pārāk skaļš kā sirēnas gaudošana tukšā pilsētā.
Lasīt vairāk
Sēdi elektrovilcienā. Aiz loga pelēkas ainavas, priekšā — vēl viena tukša diena, kas piepildīta ar ienākumiem, bet bez jēgas. Rūdolfam bija viss, ko var nopirkt, bet viņš slepus ilgojās pēc visa, ko var radīt
Lasīt vairāk
Kad Elīna paspēra soli pāri slieksnim, viņa vēl nenojauta, ka šī tikšanās ar vīramāti kļūs par pagrieziena punktu — tādu, kas spēj ne tikai izkustināt gadu desmitiem celtus aizspriedumu mūrus, bet arī atklāt patiesības, kas spēj gan sadedzināt, gan palīdzēt
Lasīt vairāk
Koknese ir skaista un īpaša, Daugavas krastos šī pilsēta elpo lēni un mazliet smagnēji – kā opītis Māris, kurš savā 91 gada vecumā vairs nebija tik staltu muguru kā agrāk.
Lasīt vairāk
Atvaļinājums, kas kļuva par beigu sākumu. «Es paņēmu atvaļinājumu, lai pārceltu mammu pie sevis. Pēc mēneša jau rakstīju iesniegumu»
Lasīt vairāk
Cepeškrāsnī ceptas pīles ar āboliem un kanēli smarža biezi plūda pa mūsu rindu mājas pirmo stāvu, sajaucoties ar īstas, dzīvas egles aromātu. Es piekārtoju sudraboto vizuli uz zara un atkāpos soli, apbrīnojot rezultātu. Šis nebija vienkārši Jaunais gads. Tas bija mūsu triumfs.
Lasīt vairāk