Desmit gadus es ticēju, ka esmu uzbūvējusi savu mazo, drošo pasauli tepat Ogrē, klusā privātmāju rajonā netālu no Zilajiem kalniem. Mūsu rīti sākās vienādi – ar kafijas aromātu un mazu buču uz vaiga, pirms katrs devāmies savās gaitās.
Lasīt vairāk
Portatīvais dators stāvēja atvērts uz virtuves galda. Mans vīrs Māris, kurš jau gadiem strādā par vecāko inženieri vietējā enerģētikas uzņēmumā, tikko bija aizgājis dušā. Es gāju garām, taisoties aizvērt vāku, bet pēkšņi apstājos.
Lasīt vairāk
Deviņdesmit divi gadi nav tikai skaitlis pasē. Tā ir vesela laikmeta pieredze, ko esmu izdzīvojis no pirmā līdz pēdējam elpas vilcienam. Šajā vecumā man vairs nav vajadzības kādam kaut ko pierādīt vai izlikties labākam, nekā esmu.
Lasīt vairāk
Kad meita un znots nāca klajā ar ierosinājumu pārdot manu māju Mārupē, lai par iegūto naudu mēs varētu iegādāties dzīvokli Rīgā, es pēc ilgākām pārdomām nolēmu šim plānam piekrist.
Lasīt vairāk
Pulkstenis rādīja četri. Saule jau sliecās pie apvāršņa, krāsojot kartupeļu lapu malas zeltā. Garas ēnas no meža joslas gūlās uz lauka malas. Zane stāvēja priežu vēsajā pavēnī, klausoties
Lasīt vairāk
Mantojums un mežģīnes. Es iegāju vecās paneļu piecstāvu mājas kāpņu telpā Purvciemā un uzkāpu uz ceturto stāvu. Oda pēc krāsas un kaut kā skāba
Lasīt vairāk
Pirms pusgada es biju pārliecināts, ka rīkojos kā īsts vīrietis. Satikšanās ar Alīnu man šķita kā likteņa dāvana – viņa bija tieši tāda, kādu biju iedomājies savu ideālo sievieti: mierīga, maiga un ar to īpašo siltumu acīs.
Lasīt vairāk
Bija viens no tiem skarbajiem februāra vakariem, kad šķiet – ziema nekad nebeigsies. Ārā, aiz loga, sniegs sitās pret stikliem, un vējš gaudoja ventilācijas šahtās.
Lasīt vairāk
Nometnes ugunis kaut kur aiz muguras noslīka krēslas zilganajā dūmakā, pārvēršoties dzeltenās pērlītēs. Zane gāja blakus Nadīnai pa lauka malu. Nadīna jau pusstundu vilka viņu “izvēdināt galvu, izlocīt kājas”, bet patiesais iemesls līda ārā kā atslēga no kabatas
Lasīt vairāk
“Man nav pienākuma palīdzēt. Tas ir tavs dzīvoklis.” Viņš to pateica mierīgi. Gulēja dīvānā, skatījās seriālu, ēda čipsus. Drupačas bira uz spilvena – mana spilvena, kuru es nopirku par četrdesmit eiro
Lasīt vairāk
Iztēlojieties tipisku Latvijas lauku sētu. Klusums, dārzs, kaimiņiene aiz žoga, kura zina visus jaunumus, un cilvēks cienījamā vecumā, kurš beidzot varētu baudīt godam nopelnīto atpūtu.
Lasīt vairāk
Ceturtais šķīvis. Elīna uzlika uz galda ceturto šķīvi – baltu, ar zilu maliņu. Pa kreisi no sevis, kā vienmēr
Lasīt vairāk